šorīt pamodos ar 50% mazāku gruzonu, bet joprojām- viņš tomēr ir.
īstenībā rītam vajadzētu būt priecīgam, jo modos no tā, ka sejā spilgti iespīdēja koši saules stari.
pricipā- rīts bija harmonisks, kuram tādam jākļūst pa īstam. ārpuse ir ok, bet iekšpusē nava miera. nekādīga.
varbūt man vairāk jātiekas ar svešiem cilvēkiem, varbūt vairāk jāsēž mājās ar savējiem.
man pat īsti nekur iet negribas.
ja būtu tagad naudiņa, es droši vien ietu uz kādu sporta klubu vingrot. bet jāskatās kā ar stradiņiem, darbu un laiku. ja būs- es iešu.
plus vēl jāpārtrauc tā hormonu lietošana, par cik man nav un izskatās, ka nebūs patstāvīga, regulāra partnera. iespējams, ka tas pietrūks. bet jātiek jau galā. pašai.
citādi- katra mēneša sarakstā es rakstu- nomest tik un tik kg un tas nezidodas, jo ir lēna vielmaiņa dēl tām sūda tabletēm, kuras gan, aiztaupījušas man ļoti daudz stresa pa šitiem gadiem.
es nezinu.
bet viss pāriet.
vēl es zinu, ka ļoti, ļoti gribu orhideju. jo vecā man nomira. bet tas ir zem mana goda- pirkt sev puķes :)