Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas, ka es nesaprotu reliģijas konceptu kā tādu. Un otra lieta es nesaprotu, kā cilvēki var mainīt savus reliģiskos uzskatus un mesties visi kā aunu bars citā virzienā. Mani teiksim visvairāk fascinē, ka visi tagad ir lieli austrumu kultūras, jogas un principu pazinēji/ievērotāji. Ja kāds nezina tas ir forši un modē. Man liekas, ka ar to nodarbojas visi pašreiz. Kaut kā vienmēr licies, ka ticībai nevajadzētu būt kam līdzīgai popkultūrai. No sērijas, kura dievība ir vairāk modē šogad. Zinot, ka mode iet pa ciklu varbūt ir laiks pievērsties skandināvu mitoloģijai, tur tie dievi bija tādi stilīgi un ar āmuriem šķēpiem, vienu aci. Visādiem apaļīgajiem plikpauriem un 33 gadus veciem vīndariem līdzi nestāv, tiem uzreiz pa ausi var iedot. Grūtāk ar tiem viltīgajiem, kurus nedrīkst attēlot, lai neviens viņus neatpazīst, viņa nāk kopā ar staigājošam trotila muciņām.
Bet labi, ko es zinu, esmu ateists un piekrītu agnostiķiem. Te es domāju ir jāgaida wilkacis atsauksme, ka es domāju nepareizi.
Nu katrā ziņā reliģija liekas tāda personiska lieta un ticība kā tāda pēc dziļākās būtības vieš iekšējo mieru un tas ir vairāk kā ticība sev un sevis izzināšana. Nevis grāmatu lasīšana. Tikko iedomājos, ka neizglītots cilvēks īsti nevar būt ticīgs. Hmz, viltīgi. man liekas, ka man vispār ir grūti pieņemt autoritātes, kamēr es pats neredzu iemeslu kāpēc man viņi ir jāciena. Arguments tā vajag uz mani nedarbojas. Laikam arī tāpēc ar visaugstāko varu man arī ir pagrūti.
Vispār man jau patika tā doma, kad jāpielūdz kāds. Brīvprātīgos lūdzu pieteikties un iesūtīt savus pieteikumus un solījumus manai pēcnāves dzīvei.