viš ir apmēram tā
No rīta, kad devos dienas gaitās, ne prātā neienāca, ka visi rādītāji uzrādīs + 19C pēcāki.
Bet tas notika, kamēr sēdēju labi izolētajās telpās, pat nenojaušot, kas notiek ārpusē. Bija pienācis un nostiprinājies pavasaris.




Taču iz visa, tāds īsts un pavisam neviltots mirklis bija mans šīvakara ampluā "Bērnaukle."
Žiperīgajam MP jaunskungam pēc tam, kad viņš izplosījās vannas istabā ar pudeļliešanas spēli, krietnu brīdi varēju lasīt priekšā Vinniju Pūku, to nodaļu, par Milzu Lempjiem un lamatu likšanas darbiem. Puisietis gan īsti nelauzās uz gulēšanu, pārskaitīja, vai visi zobini paņēmušies līdzi gultā un stāstīja stāstu par bērnudārza draugu trakumu uz mantiņām un priekšā stāvošo rītdienu.
Tādas, svarīgas un ļoti vienkāršas lietas: kā zobeni, piemēram.
Un kaut kā, dienvidū apskatītie dati par Tās&Tās nozares izaicinājumiem& iespējām, nebeidzamo bardaku un spekulācijām, aizrāvās dienu renštelē palēkdamies.
Man liekas, ka piecgadnieki gardi smietos, ja zinātu, ar ko mēs reizumis nodarbojamies, nopietniem ģīmjiem un iekodēti dresskodos.



Lūk. Par Milzu Lempju Lamatām un lemzīgiem milpjiem.