Nu nav īstenībā tik slikti visulaiku kā runā. Atklāju sev jaunu garastāvokļa uzfrišināšanai domātu līdzekli - atvērt logu līdz grīdai i karāties arā turoties tikai ar ceļiem. Pasaule nemaz tik slikti neizskatās otrādi un arī drūmās debesis it kā sola kādu interesantu notikumu. To nu pavisam nevajadzēja lasīt cilvēkiem kuriem liekas ka tas ir tas pats, kā aiz viena pirksta karāties cirka būdas pašā augšā.
Vēl paņēmu spoguļa lausku un spēlējos ar saules zaķīšiem - ķerstīju aiz astītēm, tie itin nemaz nebija skumji un neiebilda pret manām ēverģēlibām.
Puspasaule šodien smaida - es arī gribu, tāpēc to pašlaik daru