par grāmatām
negribīgi piebeidzu kārteres kundzes vakarus cirkā - ablaģismenti i priz v stuģiju, požalusta! jā, negribīgi, jo ļoti negribēju, lai tā grāmata kādreiz beidzas. ko tagad? ko tālāk? smuki noformētais un par trešdaļcenu iegādātais mr. toppit pagaidām šķiet mērens draņķis, lai neteiktu vairāk. jārok vien no putekļiem ārā pirms krietna pusgada aizsāktās sātaniskās vārsmas.
nē, ok - es saprotu, kā man agrāk varēja patikt pops. tas vienkārši bija tāds laiks. bija un izbija - gone with the western wind. bet tagad labā smadzeņu puslode acīmredzot ir modusies no savas piespiedu letarģijas, sit dūri galdā un pieprasa halucinogēnus brokastīs. un jo stiprākus, jo labāk.