Laiks
Mēs esam važās. Kurš gan var atbildēt kaut tikai par sevi!? Vienubrīd viena, vienubrīd cita. Zemūdens straumēs mēs esam iemesti. Kas ir tie absolūtie apstākļi, kas pastāvētu pāri ikviena zemapziņai? Te esmu es, bet tad tur, bet tad citur kur. Bet te nav tā, kas paliktu, kā bijis - viss izslīd no pirkstiem. Ak, šis izlamājamais, noladējamais, pat tas izblāv, tādas ogles nesilda, tad jādedzina jauni šķūnīši. To, kas izliets, vairs nesasmelsi.
Visa pagātne spindz manā galvā kā burkā iesprostota lapsene. Un arī pašreiz es un viņš, mēs esam soli iepakaļ tam, kas īstenibā. Ko Tu šodien sēj, to jau rīt pļaus citi. Ir laiks! Mēs dzīvojam aizvakardienā visu mūžu līdz tai baisajai nestundai.