"Tu nāci pie viņa iekšā
Un gribēji teikt,ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi
Un prasīji klusi: "Cik pulkstens?"

Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Un gribēja teikt:"Paliec mana!"
Bet apjucis teica:"Pusdesmit."

Tu pateicies apmulsusi
Un apgriezies lēni,un gāji...
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.

Viņš rītā teica ardievu
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt
Un satikāties...jau sirmi"
-Kārlis Skalbe "Cik Pulkstens?"


mani pavisam noteikti neinteresē cik pulkstens un es zinu,ka tu zini,ka nav pusdesmit.