franču mūzikā ir spēks... johaidī. šodien ritīgi esu starā par notre dame de paris... plus vēl citi franču gabali skan. ah. ideāli.

kaut kā jūtu, ka pēdējā laikā ritīgi pamainījusies manu uzskatu un vērtību pasaule. smagie gabali man galīgi vairs nevelk. ja nu vienīgi guano apes vēl ritīgi cienu. bet šobrīd ir tā, ka mūzikas ziņā sāku klausīties ritīgi neordinārās dziesmas...

papildus iepriekš nosauktajai les chatredales, nāk klāt divers bells... iesaku.

zinu, ka brīvajā laikā noteikti noskatīšos visu notre dame de paris no sākta gala līdz beigām. darbā uz kompīša stāv pateicoties vienam kolēģim ;) iecepšu flašā un stiepišu uz mājām. un vispār tā mūzika ir iedvesmojoša. un es vēl brīnījos, kā kolēģe viņu tik bieži leik, kad daudz darba. tiktiešām filozofija sāk iet uz priekšu. jess. :D