Rolands ([info]caalislv) rakstīja,
@ 2007-02-12 19:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Dažbrīd aizmaldoties savās domās, atkal jūtos kā matemātikas stundā.
Priekšā nejēdzīgi algoritmi un es neko nevaru saprast.
Viss itkā pavisam elementāri, bet es nevaru savilkt kopā tos gabaliņus,
lai nonāktu pie tā konkrētā rezultāta.
Salikt mazo puzlīti savā prātā. Šoreiz īsti nesanāk tikt galā ar savu prātu,
domām un vēlmēm. Ko es īsti gribu, kā es gribu. Savādas sajūtas.
Par spīti tam ka pazīstu sevi,
tomēr gadās brīži kad nekādi nevar sakopot domas un nonākt līdz tiem īstajiem risinājumiem,
un secinājumiem lai viss atkal būtu savās vietās.
Izrunāšanās palīdz. Parasti pec tādiem brīžiem akmens ir novēlies un tikai laiks rādīs,
vai viss būs labi. Bet beigās tāpat vienmēr viss ir labi.

Žizņ štuka strannaja, no krasivaja.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?