didzy ([info]didzy) rakstīja,
@ 2008-12-23 22:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Why do people always leave?

Ir pienācis laiks pēdējam ierakstam.
Otro vakaru es vakarā izeju ārā un pastaigājos pa stadionu. Es tik spilgti atceros to nakti, kad viss sākās. Atceros, kā bužināju Tev matus, kā skatījāmies zvaigznēs. Atceros, cik ļoti es gribēju Tevi noskūpstīt... un, protams, mūsu pirmo skūpstu un es smaidu.
Kopš pēdējās tikšanās  reizes nav pagājusi neviena diena, lai es nedomātu par Tevi, par mums. Neviena..

Kopš 2004. gada beigām es cenšos neatstāt neko nepateiktu, jo vienmēr var būt par vēlu. Par vēlu pateikt dārgam cilvēkam, cik daudz viņš man nozīmē. Visu šo laiku es baidījos Tev rakstīt, bet tik ļoti gribējās, lai Tu zini, lai izlasi šo te. Un katru reizi mani apstādināja doma, ka Tu tagad esi laimīgs.. bez manis. Bet varbūt es nožēlošu vairāk nepasakot nekā pasakot un to, kādā veidā tas notiek, bet..
Es mīlu Tevi. Kā vīrieti, kā draugu.. nekas jau nemainījās, nemainīsies :)

And still..
Tu biji mana labākā vēlēšanās.
Tu esi mans skaistākais sapnis.

Lai nākamais gads ir laimīgs mums abiem!

****



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?