didzy's Journal [entries|friends|calendar] didzy [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

Why do people always leave? [23 Dec 2008|10:20pm] Ir pienācis laiks pēdējam ierakstam. Otro vakaru es vakarā izeju ārā un pastaigājos pa stadionu. Es tik spilgti atceros to nakti, kad viss sākās. Atceros, kā bužināju Tev matus, kā skatījāmies zvaigznēs. Atceros, cik ļoti es gribēju Tevi noskūpstīt... un, protams, mūsu pirmo skūpstu un es smaidu. Kopš pēdējās tikšanās  reizes nav pagājusi neviena diena, lai es nedomātu par Tevi, par mums. Neviena.. Kopš 2004. gada beigām es cenšos neatstāt neko nepateiktu, jo vienmēr var būt par vēlu. Par vēlu pateikt dārgam cilvēkam, cik daudz viņš man nozīmē. Visu šo laiku es baidījos Tev rakstīt, bet tik ļoti gribējās, lai Tu zini, lai izlasi šo te. Un katru reizi mani apstādināja doma, ka Tu tagad esi laimīgs.. bez manis. Bet varbūt es nožēlošu vairāk nepasakot nekā pasakot un to, kādā veidā tas notiek, bet.. Es mīlu Tevi. Kā vīrieti, kā draugu.. nekas jau nemainījās, nemainīsies :) And still.. Tu biji mana labākā vēlēšanās. Tu esi mans skaistākais sapnis. Lai nākamais gads ir laimīgs mums abiem! **** post comment

[29 Nov 2008|10:41pm] Šodien palika 4 gadi, kopš man atņēma vissvarīgāko cilvēku. Un man liekas skumji, ka liktenis mēdz mums atņemt tos mīļākos bez jebkādiem jautājumiem, bez iespējas atvadīties un pateikt, cik daudz mums otrs nozīmē. Bet te mēs paši ļaujam beigties kaut kam skaistam.. Un atkal šī sajūta, ka esmu pazaudējusi kādu sev tik tuvu un dārgu. Sāpīgākais, ka šoreiz bija iespēja to paglābt. Vasarā es biju smagas izvēles priekšā - kur doties mācīties. Lai gan es biju par 100% izlēmusi doties mācīties uz Ventspili, es izlēmu par labu Rīgai. Lieki piebilst, ka, Tev nemaz neapzinoties, Tu man palīdzēji izdarīt šo izvēli. Ne tikai tas, ka šī izvēle būtu labāk manai nākotnei, bet tā doma, ka, mācoties Rīgā, mums būtu iespēja palikt kopā, ko nevarētu apgalvot, ja es mācītos V-pilī. Es tik ļoti gribēju dot mums iespēju..  Un jā - I wish I could follow.. Nav viegli atzīt, ka es pat būtu gatava iet mācīties Tevis izvēlētajā pilsētā, jo galu galā - tas bija gandrīz identiski V-pils piedāvātajam. I miss you. post comment

[20 Nov 2008|07:27pm] Dažkārt vieglāk ir izteikties citu vārdiem. Nē, tas nebūt nenozīmē, ka man nav ko teikt. Ir, pietam neizsīkstoši daudz, tāpēc jau arī šeit rakstu. Es nebūt neietvēru visu tajās divās rūtiņu lapās, ko atdevu Tev dienā, kad atvadījāmies. Nespējot pateikt svarīgāko.. And the tears come streaming down your face When you lose something you can't replace When you love someone but it goes to waste Could it be worse? 2 comments|post comment

[14 Nov 2008|12:08am] [ mood | nostalgic ] [ music | uk83 - bez tebya ] Jā, man pietrūkst Tevis. Kā puiša, kā drauga, kā vienkārši ļoti tuva cilvēka, kuram jebkurā laikā varēja uzrakstīt, pajautāt, kā iet, vai negrib tikties, aiziet kkur. Kurš vēl mani izrāva no gultas pirms matemātikas eksāmena? Mācīja dejot salsu, kad bijām slapjās drēbēs pēc dīķa.. sildīja mani, kad drebēju un turēja, kad ļodzījās kājas. Skūpstīja mani tā, ka nevarēju atvadīties, nevarēju palaist. Turēja tā, ka likās - atrausimies no zemes. Un kā Tavi glāsti..P> post comment

[10 Nov 2008|08:45pm] Iebraucot Tavā pilsētā, visur rēgojies Tu. Likās, ka esi kaut kur blakus, lai gan zināju, ka tieši tajā dienā būsi mājās. Koncerta laikā priekšā stāvēja kāds pārītis, zēns tik ļoti atgādināja Tevi. Kā es gribētu tur stāvēt ar Tevi, kā tas bija PV koncertā. Laime. Neko citu negribējās. Manī viss kliedza pēc Tevis. And still.. post comment

[02 Nov 2008|12:27am] [ music | Demis Roussos - From souvenirs to souvenirs ] A lonely room and empty chair Another day so hard to bear The things around me that I see remind me of The past and how it all used to be From souvenirs to more souvenirs I live With days gone by when our hearts had all to give From souvenirs to more souvenirs I live With dreams you left behind I'll keep on turning in my mind There'll never be another you No one will share the worlds we knew And now that loneliness has come to take your place I close my eyes and see your face post comment

[26 Oct 2008|09:13pm] Tas kāds joks? Man pasvieda iespēju paviesoties Tavā pilsētā drīzumā. Tikpat labi tā varēja būt Ventspils vai Daugavpils, bet nē. Neliek mierā doma, ka mēs varētu tikties. Vai man teikt, vai piedāvāt? Vai es gribu Tevi redzēt un vai Tu gribi mani? Man bail. Bail, ka sāpēs vairāk. Kā es gribu pieiet Tev klāt, apskaut no mugurpuses, lai piespied mani cieši sev klāt un ieelpot Tavu smaržu. Izkustu.. kā tas bija ikreiz Tavos apskāvienos. post comment

[23 Oct 2008|09:22pm] Ktreiz, ejot uz mājām pa tumsu, es lūkojos zvaigznēs un jautāju, vai Tu domā par mani. Man tik ļoti patika ilgi skatīties zvaigžnotajās debesīs Tavā klātbūtnē. Un es būtu tik laimīga ar Tevi arī tad, kad šķirtu attālums. post comment

[19 Oct 2008|09:43am] Divus mēnešus atpakaļ es tā gaidīju, lai satiktu Tevi. Es biju tik ļoti noilgojusies, neredzot Tevi dažas dienas. Es negribēju, lai viss tā beidzas, lai vispār tas beigtos. Un es joprojām jūtos vainīga, ka nedarīju visu, kas manos spēkos. Neteicu, ko domāju. Un tu vienkārši pieliki punktu. visam. Every single day - single hour I can see your face - single day http://www.youtube.com/watch?v=3QUh6CLBZN8&feature=related [dziesmas, kas skanēja toreiz, kad vedi mani mājās pēc zirdziņiem.] 2 comments|post comment

[09 Oct 2008|09:01pm] [ mood | sad ] Tu esi visur. So close, no matter how far.. post comment

just like a tattoo.. [05 Oct 2008|09:02pm] Jou're still a part of everything I do You're on my heart just like a tattoo Just like a tattoo I'll always have you If I live every moment Won't change any moment Still a part of me in you I will never regret you Still the memory of you Marks everything I do, oh post comment

[02 Oct 2008|07:27pm] Vai tiešām tik grūti kaut ko atrakstīt? Kur paliek draudzība, par kuru vislaik runāji? Nekas nemainīsies..? Kopš reizes, kad Tu biji pārāk aizņemts, lai ar mani parunātu, ne ziņas. Pat ne rindiņa manā dzimšanas dienā. Es gribu zināt, kā Tev iet, tik daudz kas ir noticis, mainījies. Sāp, kad iedomājos, ka Tu nemaz par mani nedomā, pārāk aizņemts, jauni cilvēki apkārt. Here again, standing naked Tas viss liekas kā sapnis. Kā sapnis, no kura neesmu pamodusies. You sold me out to save yourself. post comment

[30 Sep 2008|08:47pm] We said let it go but I kept on hangin' on Inside I know it's over you're really gone It's killing me cause there ain't nothing that I can do Baby I stay in love with you And I keep on telling myself that you'll come back around And I try to front like 'Oh well' each time you let me down See I can't get over you now, no matter what I do t cuts so deep it hurts down to my soul My friends tell me I ain't the same no more We still need each other post comment

[28 Sep 2008|05:26pm] Man drīz pavisam nebūs spēku aizstāvēt Tavu lēmumu.  Ja Tu būtu jebkurš cits pusis, es piekristu viņiem. Bet es kliedzu, ka viņi vienkārši neko nesaprot. Jo tie nebija muļķīgi aizbildinājumi. Nē! Vai ne tā? And it's so true You're the one I'm thinking of post comment

[27 Sep 2008|09:09pm] [ music | Love story ] 27.02.2008. rakstītais mājasdarbs angļu valodā. Fonā skanēja mūzika Love story. Memories There was a time Not long ago When we were friends With one whole soul We used to meet In our park And walk Until was getting dark I remember one day I think it was May We enjoyed the sun and the rain Like a simple game I had a dream And I got scared I realized That soon will be the end.. But I am sure one day One sunny day We will meet And end this play.. post comment

[26 Sep 2008|09:32pm] Neviena ieraksta. Toreiz es izveidoju šo žurnālu, lai Tu lasītu mani. Jā, vairāk nekā 3 gadus atpakaļ. Toreiz, kad draudzību nekas nevarēja sabojāt. Ir pagājušas 40 dienas, bet labāk nav. Joprojām atceros, joprojām domāju par Tevi. Joprojām ilgojos un joprojām .... Tik sasodīti ļoti .... post comment

navigation [ viewing | most recent entries ]