Mīļumiņ, Tu esi stulba.
Lācim bija viņa ziemas dziesmiņa - Cik medus salds, lācis sapņoja, pa miegam dziesmu dziedāja, cik medus salds, lācis sapņoja, negulēja mierīgi, cik medus salds, lācis sapņoja, to pagaršot viņš gribēja, cik medus salds, lācis sapņoja un medu sapnī redzēja, cik medus salds, lācis sapņoja un savu ķepu sūkāja, cik medus salds, lācis sapņoja, bites viņš apskauda, cik medus salds, lācis sapņoja, pamosties tas gribēja! Lācis gulēja un medu sapnī redzēja, diagnoze tāda - ka medus salds un lācis sapņoja, nemierīgi gulēja ! Vai lācis nav slims?? =D

Kas gan ir sitiens pa seju, kad naktī neesmu mājās pie Tevis. Visas krāpnieces nav tik vērtas kā sekunde ar Tevi.

Divas manas mīļākās īsziņas, kuras es gribētu kaut kur ieskrāpēt.