Sonakt sapni taisos uz darbu, pie manis atnak bernudarza biedrs Reinis un ludz vinam fiksi noskut matus. Daru to pirmo reizi, man ir kkads aizvesturisks matu dzenamais, kas izskatas pec bardas naza, un es traki mokos, bet tomer daru savu darbu, jo tas ir mans papilddarbs or smth.. Nekas man tur isti nesanak, es saprotu, ka nevaru prasit vairak par lvl 1.50. Dodos ara, lai beidzot ietu uz darbu, bet tur prieksa jk, kas cinas pret mazu rotalu ruki, kas uzbruk un koz, un ir neuzvarams - tam var kartigi sadot pa ribam, lai aizkavetu, tacu ne nogalinat, jo pec neilga briza tas piecelas un uzbruk atkal. Kamer jk cinas ar ruki, man tuvojas lelle mana auguma - tas tipiskais sausmenu klauns ar lielo, sarkano muti. Man ir loti bail, tacu tas tuvojas tik merktiecigi, ka vieniga izeja ir nonakt pie domas - hei, doma logiski, ta tacu ir tikai neglita lelle.
Es savacos un bliezu sim, mes cinamies, es nospiezu klaunu uz lapstinam, panemu to pasu aizvesturisko matu dzenamo un saku kapat klaunu tik dusigi, ka tas uzspragst un pari paliek tikai gabalos sakapats polietilens. Zinadama, ka klauns ir nemirstigs un manam darbibam nav lielas jegas, es izmisigi turpinu kapat smiltis gulosas lupatinas, lidz pamanu, ka pa to laiku atguvies rukis. Tas man tuvojas, ka futbola bumbu es to aizsitu prom, un beidzot varu doties savas gaitas, tacu nav gandarijuma, jo es zinu, ka nepaies ilgs laiks un man naksies cinities atkal, - es nevaru uzvaret nemirstigu pretinieku.