8/1/13 11:34 amŠonakt sapnī nopirku biļeti uz ASV un nokavēju ļoteni. Šausmīgs sapnis, biļete ļoti daudz maksāja. |
8/1/13 11:34 amŠonakt sapnī nopirku biļeti uz ASV un nokavēju ļoteni. Šausmīgs sapnis, biļete ļoti daudz maksāja. |
4/2/13 08:02 pmSonakt sapni taisos uz darbu, pie manis atnak bernudarza biedrs Reinis un ludz vinam fiksi noskut matus. Daru to pirmo reizi, man ir kkads aizvesturisks matu dzenamais, kas izskatas pec bardas naza, un es traki mokos, bet tomer daru savu darbu, jo tas ir mans papilddarbs or smth.. Nekas man tur isti nesanak, es saprotu, ka nevaru prasit vairak par lvl 1.50. Dodos ara, lai beidzot ietu uz darbu, bet tur prieksa jk, kas cinas pret mazu rotalu ruki, kas uzbruk un koz, un ir neuzvarams - tam var kartigi sadot pa ribam, lai aizkavetu, tacu ne nogalinat, jo pec neilga briza tas piecelas un uzbruk atkal. Kamer jk cinas ar ruki, man tuvojas lelle mana auguma - tas tipiskais sausmenu klauns ar lielo, sarkano muti. Man ir loti bail, tacu tas tuvojas tik merktiecigi, ka vieniga izeja ir nonakt pie domas - hei, doma logiski, ta tacu ir tikai neglita lelle.Es savacos un bliezu sim, mes cinamies, es nospiezu klaunu uz lapstinam, panemu to pasu aizvesturisko matu dzenamo un saku kapat klaunu tik dusigi, ka tas uzspragst un pari paliek tikai gabalos sakapats polietilens. Zinadama, ka klauns ir nemirstigs un manam darbibam nav lielas jegas, es izmisigi turpinu kapat smiltis gulosas lupatinas, lidz pamanu, ka pa to laiku atguvies rukis. Tas man tuvojas, ka futbola bumbu es to aizsitu prom, un beidzot varu doties savas gaitas, tacu nav gandarijuma, jo es zinu, ka nepaies ilgs laiks un man naksies cinities atkal, - es nevaru uzvaret nemirstigu pretinieku. |
3/15/13 03:11 pmMistērija atrisināta - tā ir kārtējā kasācijas sūdzība, kas apkakājusies un nepaēdusi man šodien rādījās sapnī. Būs gāāarš piektdienas vakars birojā. |
3/15/13 06:30 amAk vai, viens no šausmīgākajiem maniem murgim ever - man neplānoti piedzimst sīkais, un rūpes par viņu man traucē dzīvot un darīt to, ko es gribu, tāpēc es par viņu pārtraucu rūpēties un mokos ar šausmīgu vainas apziņu par to, ka nepildu savu pienākumu. Sižets ik pa pāris nedēļām atkārtojas, un katru reizi līdz raudāšanai - bērns nepabarots, apkakājies, man kaut kur jāskrien, un es sēžu plāniņa vidū un leju gaužas asaras, jo es negribu ņemties, gribu skriet, kaut ko darīt,kaut kur iet, ne ņemties ar bērnu. Bērns allaž trausls kā porcelāna lelle, un es nekad neesmu pārliecināta, vai viņš joprojām būs dzīvs, kad nākamreiz atradīšu laiku viņu pabarot. Kas tas ir? Skola? Darbs? |
1/23/13 02:07 pmEs redzu daudz bērnu sapņos. Tā šonakt klīdu pa kaut kādām šaurām ieliņām ar vecu, noplukušu koka apbūvi, lai nokļūtu kaut kur, bet tur vienam šķūnim durvis vaļā, iekšā iekārtota skaista, rozā bērnistaba un istabas vidū ar pielīmētām skropstām un tušas tērcītēm uz vaigiem gauži raud gadus 3 veca meitenīte. Es nespēju paiet garām, savācu, paņemu oppā un saprotu, ka blakus šķūnī ir viņas mamma - pakārta un sagriezta gabalos. Domāju, kā tikt vaļā no šīs ķezas, pieņemot, ka slepkava uzglūn, un, vai tu re, uzrodas meitenītes tēvs - slepkava. Viņam nav iebildumu, ka es vedu bērnu pie sevis uz mājām spēlēties (patiesībā zvanīt uz policiju), tikai vispirms man jāatnāk pie viņa uz mājām, viņš grib zināt manu vārdu, adresi, telefona numuru, viņam taču tomēr jāzina, kam uztic savu meitu. Es aizeju, viņš saprot, ka zinu, kurš ir slepkava, un es ar visu bērnu bēgu. Kad esmu nokļuvusi mājā, kurā dzīvoju kopā ar kādiem 5-6 nepazīstamiem cilvēkiem, slepkava jau ir priekšā. Meklēju pareizo pieeju sarunai ar viņu, man ir bail, taču beigās viņš pārvēršas par hipiju (viņam izaug mati, parādās puķainas drēbes etc.) un man izdodas panākt, ka viņš ir gatavs policijai atzīties slepkavībā. Rūpes, rūpes, rūpes .. |