šodien nu gan bija jautra diena. uzcēlu barikādes, lai tiktu pie papīra ruļļiem uz skapjaugšas, bet tā vietā es neveikli nolikos un vēl neveiklāk atsitos, kā rezultātā pēc 40min kā pa krānu asiņojoša deguna un nēpārejošiem reiboņiem biju gandrīz pilnīgi pārliecināta, ka tam tā nevajadzētu būt.
es gan nebiju pārāk iejūsmota par ideju palikt slimnīcā 3 dienas, tādēļ veiksmīgi novedu sarunas līdz tam, ka mani palaiž mājās un es kā paklausīgs bērns guļu. kas gan īsti nenotiks, jo man rīt ap 12 ir jāsavāc savus pēdējos cs ļaudis.
es jau droši vien nevaru dzert, vaine? vismaz alu. bet te viens pravieša atstātais tik kārdinoši stāv uz plaukta.
LIFE IS A BITCH AND THEN YOU DIE
cheers