es šorīt jūtos kā tas bariņš indiešu studentu ķīpsalas trolejbusu pieturā, nojumē saspiedušies seši - divi puiši un četras meitenes - vētrā un lietū visi vienādi nelaimīgām un savaikstītām sejām. ja vēl trolejbusa konduktors arī nebūtu bijis indietis un nebūtu notikušas vēl pāris sakritības, tad es padomātu, ka šodien ir kaut kāda parasta diena. nu, vismaz salīdzinājumā ar vakardienu.