šodien centos panākt, ka Dobeles un Apkārtnes slimnīcā mani sapotē pret difteriju. pēc pirmās skraidot, kāpjot, parakstot, meklējot, jautājot un pārvietojot papīrus pavadītās stundas nodomāju, kā būtu, ja es tiešām būtu slims; ja man būtu traucēta spēja kustēt vai domāt. galvenais, ka visi satiktie cilvēki it kā dara visu ātri un izpalīdzīgi, vnk tā sistēma ir tāda pavājprātīga...

bļe.

bet nu neko, vismaz esmu imūnāks, kā biju vakar.