Karnevāls laikam bija tāds, kādam tam jābūt. Visi saliek maskas, uzliek parūku vai izliekas, ka ir izmainījušies un kļūst par lopiem. Tikai šorīt(dien) atskatoties uz visu vakar apkārt notiekošo, saprotu, cik daudz negāciju un negatīvā šajā pasākumā cilvēki viens uz otru izgrūda. Visa tā atmosfēra patiesībā bija tiešām nomācoša. Kā jau pie latviešiem.. Jāteic, ka mani tas gan nemazākā mērā nespēja ietekmēt, jo biju kopā ar visbrīnišķīgākajiem cilvēkiem ever. Piedzērāmies pieklājīgi, neprātīgi izdejojāmies un superīgi atpūtāmies. Bet šī bija pirmā reize, ka visas nakts laikā nebija neviena vērtīga saruna, vai kāds cilvēks, ko vispār vērts atcerēties. Vnk skumji, bet ballīte bija neprātīga un izdevusies, jo man tač' ir kolosāli draugi.

Un māsa saka, ka esmu palikusi pilnīgs skuķis. Mjā.. esmu jau arī.
Bet pati tagad tin manus ruļļus un nesapratnē īgņojas par to, ka es priecājos par parastām lietām.