Tie lietuvieši ir mani apsēduši. Pastāstīšu, kā tas ir. Pamostos es ellē ratā kkādā Rīgas nostūrī, kur ar numeroloģiju viss kārtībā (staigā 24., 48., kā arī 2. a-buss). Tātad stāvu es uz ielas garastāvoklī, kas prasa miegu un salāpīšanos, un pats ik pa brīdim izmetu pa kādai zīmīgai frāzei ("turi teisę", "mokymasis", "valstybė"). Vai arī cenšos saklausīt, vai apkārtējie līdzpilsoņi nerunā svešvalodā, vai es nejauši neesmu "ārzemēs" (te ar' mana atmiņa ierosina kopīgi mēģināt atcerēties attiecīgo LT vārdu). Un paties', starp a-busa gaidītājiem ir jauna vecmāmiņa, kura vienā brīdī skaidri un gaiši bīda tekstus tādus kā "Jēs, jēs, ai sink van handrid juorous".

* literāri pareizi laikam ir "padūkimas"