Mūzika: | michael jackson - they don`t care about us |
carduelis mūs sagaida dziedot, pavada dziedot un lūdz uzlikt grēgrēgrēbenščikovu pārraidē, kurā es atklāju savas gīkstarepera dotības pie neizslēgtiem miķīšiem. neesmu gulējusi simt gadu, ar mārvelu meklējam tam iemeslu, bet nes sūda neatrodam, bet ap četriem naktī viņš mani izved vētras pastaigā, kā rezultātā man nav mazuma garšas un pēc miljons stundu negulēšanas es beidzot varu aizmigt. turklāt tā, ka redzu miedziņu, kurš nāk man belzt ar veseri. viss ir vienkārši, un pirmoreiz mūžā es nopērku zābakus vienas minūtes laikā, sandra ņirdz par to, ka ir iespējamas tik īsas pēdas, kā arī par ķemītēm, šampānieti un crap with vegetables, kas ir mana izvēle izslavētajā restūzī, kurš man īsti slavējama restūža iespaidu tomēr neatstāja. uz koknesi mēs nafig neaizbraucam, bet braukt mājās piņņāt vai kā negribas. jaunais toms mani nogāž no kājām, jo liek secināt, ka esmu vienkārši aizmirsusi par gus gus koncertu. tā ir izzvanīti puspasaules vīrieši, kuriem būtu jānāk ciemos, bet atkal pie mums nāk patiesība - uz tāda veida ballēm jāaicina vīri, kurus nebūtu nekāds iemesls aicināt. un, ja galva tādu nevar izdomāt, jāprsasa mārvelam, kurš mums pasūta ēriku kleptonu, ar kuru esmu pārrunājusi aptuveni 7 teikumus mūžā (viens no tiem bija par to, ka mums jāaprecas), bet viņš paspējis jau saklausīties stāstus no dāžadiem eksotiskiem tipiņiem par to, kā savaldzināt elīnu kolāti (nu, kā to varētu zināt, piemēram, kristaps klāsons?). kleptons nav divreiz raustāms aiz krāniņa, sandra skrien uz mājām, jo nav nekā svarīgāka par brīnišķīgiem vīriešiem un viņi nav pelnījuši redzēt dūdiņas ar pārsālītu ādu un matiem, no kuriem krīt čūskas un čakšņi, kā arī cesnāgi. beigās mūs arī atrod artis, kura meklēšanai citā rīgas nostūrī esot izveidota vesela komisija. no orģiju gultas es tomēr vienā mirklī izsperos ārā, jo, džeki, Jūs jau bliežat par karstu. rīta modinātāju es dzirdu pat no otras puses, wir sind die roboter, ceļu augšā puikas, kas nav divreiz skubināmi, sandra gan ir skubināma līdz mirklim, kad uzzinām, ka atkal uz nekādu koknesi nebrauksim, kas nozīmē, ka hop-hop ar ēriku kleptonu, ar kuru ir nolemts čista precēties (un medusmēnesī apmeklēt visus latvijas varžukalnus), plēšam uz ciemupi paēst. es esmu darbaholiķis un pat svētdinas pēcpusdienā nevaru iztikt bez sūdu seta un laiku ziņu uzdziedāšsnas pa virsu zemeņu laukam. ceļu milicija aptur mūs trīs sekundes pēc tam, kad kleptons ir nopircis sev apdrošināšanu, turam rokas uz viena kloķa un gudbai.