Jan. 24th, 2006 @ 07:47 pm negribējās pazaudēt
About this Entry
par pašpietiekamību - diskusija pie [info]kreiza

From: kreiza
No kurienes tad pašpietiekams cilvēks ņem enerģiju? Vai arī viņš to neatdod, un tāpēc viņam nevajag arī atpakaļ? Nu es kā saprotu- pašpietiekams- Tu dzīvo un dari un Tev nevajag ne citu atzinības, ne citu mīlestības, Tu vari bez tā... Tu esi ar dzīvi apmierināts arī tad, kad Tev no malas nepasaka, ka Tu esi jauks un tml. Bet, ja Tu atdod, bet nesaņem, pienāk brīdis, kad jūties iztukšots. Un, ja Tu neatdod un nesaņem, tad sanāk stāvoša ūdens efekts- Tu vienkārši sasmoc... (cerams, ka saprati, ko gribēju teikt:)


From: mrssanderz

pašpietiekams nenozīmē nekomunikabls - viņš runājas ar citiem, mīl kādu un tiek mīlēts, strādā un izklaidējas, iepērkas un dara visu ko citu, bet pašpietiekamība slēpjas tajā apstāklī, ka viņš var iztikt pats ar sevi, lai savu prieka/labsajūtas/laimes trauciņu piepildītu. viņam viņa dzīve, hobiji, darbs un vēl visādas lietas rada enerģiju un piepilda dzīvi. un tas piepildītais trauks nav atkarīgs pa tiešo no citiem cilvēkiem, viņš negaida, lai kāds atnāk un to trauciņu pielej pilnu. protams, enerģijas apmaiņa notiek, bet tā nav bāzes vajadzība.

tā to saprotu es.


From: kreiza

Un kā Tu raksturotu cilvēku, kas nav pašpietiekams? (Mēģinu uztvert starpību...)


From: mrssanderz

cilvēks, kuram, lai būtu priecīgs, ir nepieciešams, lai kāds nāktu un viņu iepriecinātu, lai mīlētu, vajag, lai kāds nāk un apgalvo mīlestību no savas puses, kurš strādā (tur un tur), jo vajag un citi saka, ka tā ir pareizi etc. principā tas ir savā būtībā atkarīgs cilvēks - kurš ir atkarīgs no citu jūtām, emocijām, vārdiem un darbiem.

bet neviens jau nav absolūti pašpietiekams un neviens nav pilnīgi ne-pašpietiekams - man vismaz tā liekas.

visa diskusija šeit http://klab.lv/users/kreiza/168334.html
[User Picture Icon]
From:[info]shelly
Date: January 24th, 2006 - 08:07 pm
(Permanent Link)
Pilnīgi tev piekrītu.
[User Picture Icon]
From:[info]delvira
Date: January 24th, 2006 - 08:08 pm
(Permanent Link)
Vērtīgi un man pieņemami:)
From:[info]lapsa
Date: January 25th, 2006 - 09:23 am
(Permanent Link)
[info]lapsa ir pašpietiekama
un kā Tev, gudram putnam, šķiet?
[User Picture Icon]
From:[info]puce
Date: January 25th, 2006 - 11:55 am
(Permanent Link)
starp "jā" un "nē" - noteikti "jā". bet, kā jau es minēju - nekas šajā ziņā nav absolūts...
From:[info]lapsa
Date: January 25th, 2006 - 11:57 am
(Permanent Link)
:)
tā vi'š i!
[User Picture Icon]
From:[info]ld
Date: January 25th, 2006 - 10:01 am
(Permanent Link)
emmm...
nu tas ko tu apraksti kaa pashpietiekamu man liekas ka vairaak atbilst cilveekam, kursh speej pats sevi izklaideet un juutas labi arii vienatnee. t.i. nav akuutas nepiecieshamiibas lai kaads seedeetu blakus un vislaik bikstiitu.

manaa uztveree pashpietiekams cilveeks ir tas, kuram ir minimaalas vajadziibas peec sabiedriibas kaa taadas.
[User Picture Icon]
From:[info]puce
Date: January 25th, 2006 - 11:57 am
(Permanent Link)
nu tas jau tad atkal ir strīds par terminiem un jēdzienu uztveri. man liekas, pašpietiekams nebūt nenozīmē vientuļnieks - ne katrs vientuļnieks ir pašpietiekams, un ne katrs pašpietiekamais ir vientuļnieks.
tur vēl [info]lepele komentāri tēmā parādījās, arī interesanti.
[User Picture Icon]
From:[info]ld
Date: January 25th, 2006 - 12:03 pm
(Permanent Link)
"ne katrs vientuļnieks ir pašpietiekams, un ne katrs pašpietiekamais ir vientuļnieks."
piekriitu - starp vientuljnieku un pashpietiekamu personu vienaadiibas ziimi likt nevar.

gruutnieciibas laikaa es biju izteikti pashpietiekama - man pietika ar procesiem sevii un apkaarteejaa sabiedriiba, plashaakaa un shauraakaa noziimee, man ljoti maz intereseeja.
nu to es saucu par pashpietiekamu :)

bet pienjemu ka katrs to uztver savaadaak
[User Picture Icon]
From:[info]heartstripper
Date: January 26th, 2006 - 09:03 am
(Permanent Link)
Diezgan precīzi esi noformulēji, jā :)
Pašpietiekams māk dzīvot ARĪ viens, ja vajag, ja rodas tāda situācija. Nav tādas atkarības no citiem. Kas, protams, nenozīmē, ka nav attiecību.
Man liekas, īpaši aktuāli šis ir sievietēm, kad, piem., viņas pamet vīrs. Vai mātēm, kad no viņām aiziet bērni. Viņas neprot dzīvot vienas, jo ir vienmēr bijušas emocionāli un visādi citādi atkarīgas no tiem tuvajiem. Nu kaut kā tā ;))