| Jan. 24th, 2006 @ 07:47 pm negribējās pazaudēt |
|---|
par pašpietiekamību - diskusija pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kreiza
From: kreiza
No kurienes tad pašpietiekams cilvēks ņem enerģiju? Vai arī viņš to neatdod, un tāpēc viņam nevajag arī atpakaļ? Nu es kā saprotu- pašpietiekams- Tu dzīvo un dari un Tev nevajag ne citu atzinības, ne citu mīlestības, Tu vari bez tā... Tu esi ar dzīvi apmierināts arī tad, kad Tev no malas nepasaka, ka Tu esi jauks un tml. Bet, ja Tu atdod, bet nesaņem, pienāk brīdis, kad jūties iztukšots. Un, ja Tu neatdod un nesaņem, tad sanāk stāvoša ūdens efekts- Tu vienkārši sasmoc... (cerams, ka saprati, ko gribēju teikt:)
From: mrssanderz
pašpietiekams nenozīmē nekomunikabls - viņš runājas ar citiem, mīl kādu un tiek mīlēts, strādā un izklaidējas, iepērkas un dara visu ko citu, bet pašpietiekamība slēpjas tajā apstāklī, ka viņš var iztikt pats ar sevi, lai savu prieka/labsajūtas/laimes trauciņu piepildītu. viņam viņa dzīve, hobiji, darbs un vēl visādas lietas rada enerģiju un piepilda dzīvi. un tas piepildītais trauks nav atkarīgs pa tiešo no citiem cilvēkiem, viņš negaida, lai kāds atnāk un to trauciņu pielej pilnu. protams, enerģijas apmaiņa notiek, bet tā nav bāzes vajadzība.
tā to saprotu es.
From: kreiza
Un kā Tu raksturotu cilvēku, kas nav pašpietiekams? (Mēģinu uztvert starpību...)
From: mrssanderz
cilvēks, kuram, lai būtu priecīgs, ir nepieciešams, lai kāds nāktu un viņu iepriecinātu, lai mīlētu, vajag, lai kāds nāk un apgalvo mīlestību no savas puses, kurš strādā (tur un tur), jo vajag un citi saka, ka tā ir pareizi etc. principā tas ir savā būtībā atkarīgs cilvēks - kurš ir atkarīgs no citu jūtām, emocijām, vārdiem un darbiem.
bet neviens jau nav absolūti pašpietiekams un neviens nav pilnīgi ne-pašpietiekams - man vismaz tā liekas.
visa diskusija šeit http://klab.lv/users/kreiza/168334.html |
