man šorīt sākās spontānais remonts. gribēju vien nolupināt kaķa atplēstās tapešu stērpeles, bet tagad nu esmu ar asiņainiem nagiem nodīrājis kādu paprāvu daļu koridora. kaķis, protams, pirmais saprata, ka īstenībā tas viss ir priekš kaķiem, un, kārtīgi izvandījusies pa zemē kritušo kultūrslāni, apsēdās pašā sētsvidū un kā jau kaķis sāka demonstratīvi laizīt savu kājstarpi. vienīgais, ko sapratu es, ir ka a) varbūt labāk tomēr bija to visu nesākt, lai gan b) tur apakšā vispār ir smuka betona siena. tāda man, lūk, spontānā sadzīve. iešu ēst brokastis.