viss, ko es gribeetu- paaris reizes dienaa dzirdeet kaut ko labu, jauku, mazinjus paldies, jo realitaatee- es jau censhos, bet nezini vai man sanaak un vai tas skaitaas.
taa jau ir- bez noveerteejuma un citu cilveeku teikumiem mees nevaram, jo tad jau nav paarlieciibas, vai tieshaam viss shitaa ir okej.
man bij kaarteejais nejaukais zemapzinjas sapnis, kuru es nemaz negribu atcereeties, bet zinu, ka tas runaaja patiesiibu un man atkal drusku palika no sevis kauns. es tagad treneeshos skatiities spogulii un buut tiira.
lekcijaa man jautaaja, kaads buus tavs dziives meerkjis. es neatbildeeju, bet esmu izdomaajusi, pat ja tas ir banaali-
no riitiem mosties un vakaraa iet guleet ar sajuutu, ka esmu laimiiga, ar tiiru sirdsapzinju un gandariijuma sajuutu par padariito.
laimiiga- tas ir sinoniims miileeta. ne tikai no mammas un teeta puses..