|
[27. Jan 2020|17:08] |
Vēl viena pazīme, ka cilvēkiem mūsdienās ir par daudz naudas - "viedpulksteņi". Sākumā es domāju, ka tie ir sporta pulksteņi. Man arī tāds ir, tiesa gan, ļoti vienkāršs - mēra laiku, pulsu un attālumu. Un attiecīgi visa šī dažādas kombinācijas. Vēl ir šādas tādas teorētiskas fīčas, ko ir ļoti neērti izmantot, bet tās es nelietoju. Tātad, lietoju savu sporta pulksteni skrienot. Arvien vairāk redzu visādus ofisa tušņus, kuriem uz rokas dižojas šādas ierīces. Skaidrs, ka šiem ļaudīm nav nepieciešama praktiski neviena no šīs ierīces funkcijām. Pat pulksteņa funkcija daudziem ir apšaubāma, jo pirms neilga laika uz rokas tev nebija nekā (jo pareizu laiku taču tev rāda mobilais), bet tagad tev tur ir kaut kāds elektronisks brīnums. Paskatījos, cik tādi maksā. Jā, labi dzīvojam. Tā vietā, lai pirktu kvalitatīvu un gaumīgu mehānisko pulksteni, kuru varēs nodot mantojumā bērniem un mazbērniem, tu iegādājies kaut kādu elektronisku sūdu, kas būs morāli un fiziski novecojis jau pēc dažiem gadiem, maksājot par to vairāk. |
|
|
Comments: |
šitie pulksteņi tak ofisa tušņiem ik pa brīdim sūta atgādinājumu izkustēties.
Tā jau var krist depresijā...
hehehehe, it kā taviem mazbērniem vajadzēs tavu mehānisko pulksteni. apskaties ībeju; tā kā mani interesē daži veci krāmi, es mēdzu tur iemest aci un pamanīt, cik bieži tur parādās visādi estate sales, tas ir, laimīgie mantinieki par kapeikām kādam uzpircējam atdevuši tās mantas, kuŗas nelaiķis bija cerējis nodot mantojumā bērniem un mazbērniem. un tas ir labākajā gadījumā, jo tādu estate sale var nopirkt visādi ofisa tušņi, kam ir par daudz naudas, piemēram, es. sliktākajā gadījumā tas uzreiz nonāk atkritumos kā veci krāmi.
nene, es pieturos pie atziņas, ka the future's uncertain and the end is always near. lai gan man pašam viedpulksteņi šķiet acīmredzama mārketinga uzvara pār veselo saprātu, es tomēr nenosodu ļaudis, kam tādi ir. ja tas tev tieši patlaban sagādā prieku un vari atļauties -- uz priekšu, izklaidē sevi un par mazbērniem nepārdzīvo. mazbērni varbūt novērtēs tavu nekustamo īpašumu, bet neko vairāk.
Nu, jā, diez vai kāds pērk kaut ko (t.sk. nekustamo īpašumu) domājot par mazbērniem. BET, mans iekšējais žīds neļauj pirkt kaut ko, kam tūlīt pazudīs vērtība, ja tepat ir gaumīgāka un ilgmūžīgāka alternatīva.
Bet īstenībā man gribas ticēt, ka manu mehānisko pulksteni pēc 50 gadiem kādam jaunākam radagabalam varētu vajadzēt. Man toč gribētos sava vectēva mehānisko pulksteni. Pat, ja tas būtu viduvējas kvalitātes padomju ražojums labā tehniskā kārtībā, kas diennaktī steidzas par 5 min. (vairāk gan nē). Diemžēl nav.
Pilnībā piekrītu, ja redzu cilvēkam ap roku viedpulksteni, man grūti nenodomāt par viņu ko sliktu. Bet es ļoti cenšos nenodomāt sliktu -- pirmkārt, galīgi nav mana darīšana, kā citi cilvēki tērē savu naudu. Otrkārt un pat svarīgāk, tas atkarīgs no ienākumu līmeņa. Katram cilvēkam ir summa, līdz kuŗai "nav nauda". Ja viedpulkstenis vai vismaz viedpulksteņa mēneša maksājums palien zem šīs summas, tad tas pircējs pat īsti neizjūt to vērtību, kur nu vēl to, ka viņa pazūd.
Pilnīgi, pilnīgi piekrītu. // man nav viedpulksteņa, nēsāju mehāniskos, bet tie noteikti sabirs putekļos jau manas dzīves laikā, un labi, ka tā. | |