Nu, jā, diez vai kāds pērk kaut ko (t.sk. nekustamo īpašumu) domājot par mazbērniem. BET, mans iekšējais žīds neļauj pirkt kaut ko, kam tūlīt pazudīs vērtība, ja tepat ir gaumīgāka un ilgmūžīgāka alternatīva.

Bet īstenībā man gribas ticēt, ka manu mehānisko pulksteni pēc 50 gadiem kādam jaunākam radagabalam varētu vajadzēt. Man toč gribētos sava vectēva mehānisko pulksteni. Pat, ja tas būtu viduvējas kvalitātes padomju ražojums labā tehniskā kārtībā, kas diennaktī steidzas par 5 min. (vairāk gan nē). Diemžēl nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnībā piekrītu, ja redzu cilvēkam ap roku viedpulksteni, man grūti nenodomāt par viņu ko sliktu. Bet es ļoti cenšos nenodomāt sliktu -- pirmkārt, galīgi nav mana darīšana, kā citi cilvēki tērē savu naudu. Otrkārt un pat svarīgāk, tas atkarīgs no ienākumu līmeņa. Katram cilvēkam ir summa, līdz kuŗai "nav nauda". Ja viedpulkstenis vai vismaz viedpulksteņa mēneša maksājums palien zem šīs summas, tad tas pircējs pat īsti neizjūt to vērtību, kur nu vēl to, ka viņa pazūd.

(Reply to this) (Parent)