Family roadtrip
Tātad:
šobrīd-
Neliela temperatūra 38.1°C, piloš deguns, sāpoša galva...un es sēžu darbā!

Pirmstam-
Klāt sestdienas rīts. Pieceļos, jaiet pie tantes uz brokastīm. Jāsatiek māsas 8:50 uz avotstabu stūra un jādur tālāk. Bez 10 deviņos vēl meklēju ko vilkt mugurā! Visu atrodu, vienīgā problēma ar zeķēm. Nu nekas...beigās sanāca jaukas strīpainas zeķītes, kuras pie rūtainajām kedām izskatījās visnotaļ amizanti! Aizdodamies pie tantes un nu jau arī vecāki un mazā māsa ir ieradušies...uzklampurēju uz (nezinu kuru..6.to laikam) stāvu un nu jau varam brokastot!
Juhū...visi paēduši, varam sākt savu ģimenes roadtripu uz nieka 229km tuvo Daugavpili pe radiem, kuri nav redzēti gadus 7 točna! Ceļš paiet vērojot dabu un klausoties Boney M. Obligāta darbība ir nobildēties pie Daugavpils zīmes un kaijas, kuras spārni slejas pāri ceļam. Nupat jau arī esam klāt pie radiem. Tusiņš busiņš...ēšana, ēšana...un ak vai...atkal jāēd. Pirmais interesantai objekts bija melnais stārķis (starp citu 2008.g. putns), kurš bija piemeties uz pīpauzi piemajas dīķītī.
Starp citu šinī brīdī man deguns jūtas tā[at kā visi pārējie deguni un nepil!
Tad nu rodas doma apskatīt tuvējo apkārtni! Aizšaujam un Daugavas lokiem,  apskatam Dinaburgas pilsdrupas, uzkāpjam skatu tornī (ainavā redzams Daugavas līkums..kāda sakritība...tieši tas līkums, kas uz 10ls naudaszīmes).Tad vēl uzmetam aci Slutišķu vecticībnieku mājai (atkal jauka sakritība, bet tieši šajā mājā filmē Likteņa līdumniekus)...tai mājai bija šausmīgi skaisti slēģi logiem! uuu...tiešām patikās. Tad mēs vēl apskatijām Juzefovas katoļu baznīcu un Daugavpils estrādi,  kas tika rādīta ar domu, lai mēs saprastu, ka tur kultūras dzīves nav. Uz latviesu grupām neviens neejot un vispār visi atzīst tikai klubus. (zālīti ar var dabūt, bet klubos tusējas 14,15-gadnieces).Apskatijām arī peldošo pirti (tusēšanās vieta...uz kuterveidīga plota ir guļbaļķu pirts, kuru tad nu ievelk ezera vidū un visi var ballēties), acs tika uzmesta arī biezo mājām....nu iespaidīgi!
Tad nu ir pienācis laiks, kad jādodas atpakaļ uz mājām, jo ir atbraucis Vova (īsti nesapratu, kas tas ir...laikam ar kāds rqadagabals).
Atkal ir jāpaēd..jāparunājas...jāpaēd...jāpaskatās mana ciema filma, japaēd..un nu jau visi dodas gulēt. Ak jā...nedaudz grauž kakla rajonā.
No rīta pieceļamies jau 9:00, jo pie sienas ir pulkstenis, kurš skaļi sit katru stundu! 9 sitieni no rīta jau bija par daudz! Un opā..aizeju uz virtuvi un sāk tecēt mans mazais deguntelis. Ieraju tēju, protams, ka ir jāpaēd kārtīgas brokastis un diena var sākties. Es gan neko nedariju...masveidā izmantoju toletes papīru, lai mēģinātu apturēt sava deguna plūdus. Tad nu kad n-to reizi jau kuņģis ir pielikts pilns ir jādodas mājās. Pulkstens jau rāda nedaudz pāri 16:00 un tālā ceļa apziņa ar nedod mieru. Paņemam lauku labumus (daudz pētersīļi, karpelīši, burkāniņi(starp citu 5klasnieka uzzināju,ka burkāni ir 2gadīgs augs)mājas vistu oliņas un varam jau lekt mašīnā iekšā.
Braucam, braucam..paliek garlaicīgi, tapēs sākam spēlēt spēli...jāsauc vārdi uz B burta. Sasaucām daudzus, bet lielāko smieklu šalti izraisija vārds ''bezdiens''. Tad vēl uzspēlējām spēli ''Alias''(jāskaidro dažādi vārdi, nepieminot to vārdu..un pārējiem jāmin) Braucam raiti līdz Ciemupei....un ak vai...sākās milzīgs korķis. (korķis vilkās tik ilgi, kamēr neizbraucām cauri Ogrei)...a masīnai kaut ka snestrādā, tapēc vajag atvēsinošo kondišķu pārslēgt uz sildīšanas režīmu un pieslēgt ventilatoru motoram(tas nav svarīgi..neesmu mehāniķe nemāku izskaidrot), bet fakts tāds, ka vēsā kondiška tiek pārslēgta uz siltumu un tiek atrauti vaļā logi, jo neviens nav spējīgs izturēt tādu karstumu. Nu neko..silts, auksts, silts auksts (un šitā 1h garumā, kamēr izbraucām cauri korķim Ciemupe-Ogre). Kā jau saprotam pilošais eguns uz šo reaģēja ļoti, ļoti.
Nokļūstam beidzot Rīgā..ir jau vakars. Jāiebrauc pie māsam ieraut kafiju/tēju. Mamma mācija mazaimāsai, kā jādzer tekila . Sajutos draņķīgi. Aizgāju mājā...izmēru temperatūru un voalā...38.1°C...iedzeru zāles, tējiņu un eju gulēt. Miegs nenāk, jo kājas ir pielipušas pie segas un asaras birst kā pupas, jo spiediens no deguna uz asaru dziedzeriem ir pārāk liels! (spogulī neskatijos, lai nebūtu jāšokējas). Aizmigu...sarunāju ar brālēnu (kurš reizē ir arī mans menedžeris), ka iešu uz darbu nevis 9, bet 12. No rīta temperatūra normas robežās, tikai 37.5°C.
Un ta nu es te sēžu beigta darbā (tagad jau temperatūra ir atkal 38.1°C). Vēl jāiztur tikai nedaudz vairak par 2h, kad jau varēšu iet mājiņā un ielīst segās, kā jau sumuriņam pieklājas, un saldi pačučet līdz rītam, kad jau atkal došos darba gaitās.
Ceru, ka jūs jūtaties labāk par mani un lai jums jauka diena!
čau, Rasa! ;)