| 9. Mar 2009 00:41 Sirdi spogulī neredz
Un noteikti kāds gribēs pirmais būt,
Kas pateiks to, ka dzeja sabiedrībai spogulis,
Tik tiešām – seklumu un derdzi redzēt var,
Bet to, kas sirdī sēž, vai asins?
Un jautā man, kas svarīgākais dzejā,
Es atbildu – stulbs jautājums.
Jo dzejā ir kā dziesmā un kā dzīvē –
Svarīgs viss, bet reizē it nekas.
Ar to kā dzīvesziņu rītos mosties vajag,
Brandavam no krūtīm līstot, gunīm šķīstot, deklamēt,
Un tas, ka papīrs tikai vien, lai nolasītu,
Tad labāk tādu dzeju piespraust atejā.
Tagad droši vien jūs gaidāt epitetus,
Hiperbolas, Metaforas, visu to, kas šodien dzejā,
Bet galu galā teikt es varu tikai vienu –
Man gribas raudāt.
Jo dzeja tak’ ir sabiedrībai spogulis,
Bet dvēseli spogulī neredz...
16.novembris. 2008. Upenieki eju līdzi    |
