ap desmitiem rītā mani mudināja celties latvijas glītākais vīrietis, es atbraucu mājās un uzreiz iztīrīju zobus un izberzu muti, jo sarkanvīna sliktākā īpašība ir tā, ka, izdzerot kaut piecus gramus (kas tomēr ir meli), visa mana mute nomaina krāsu tā, ka pat daltoniķim viss skaidrs. tad es noklausījos divdesmit divas ar pusi minūtes garu "autobahn", kuru es cerēšu sev galvā dzirdēt, braucot uz gdiņu precīzi nākamnedēļ. tieši tagad ir kārlim jāsūta romantiskas  un uzmundrinošas ziņas, jo tikai no viņa šīs dienas garastāvokļa būs atkarīgs tas, vai viņš brauks, vai nē. bet drīzāk jau jā, jo vakar pēc atvadīšanās no milk  un viņas nīderlandes džeka (kurš nevarēja saprast, kā es vēsā mierā varu paziņot, ka man kaut kad nākanedēļ alikam ir eksāmeni) mēs tikai un vienīgi uzlabojām kārļa omu. ēdām ārkārtīgi gardas foreles, kas laikam varētu būt mans kulināro triku pamats, jo es neko negribu taisīt ilgāk par 23 minūtēm. un tad ķērāmies pie alias, kas izrādījās ļoti veiksmīga spēle, jo es biju visgudrākā, jo visus pēc kārtas saliku. pat esot kopā ar kārli, kuram domāšana ir vēl jokaināka nekā visai manai ģimenei kopā. ar šarmu ap pieciem rītā izdomājām, ka mani panākumi ir izskaidrojami ar spēju pārslēgties uz dažādām domāšanām (man galvā ir šarma domāšanas poga, kārļa domāšans poga un tādā garā)