Žurnāla redakcija ar šo publiski atvainojas visiem saviem pastāvīgajiem lasītājiem un nejauši chirkainā spēkacibai virsū uzskrējušajiem. Žurnāla redakciju ikdienā jau tā pārpludina vēstuļu kalni un laba vēlējumi no otra pasaules gala (abiem, godīgi sakot). Tik daudz vēstuļu, ka galvenais redaktors raujas vaiga sviedros, lai brīvajos brīžos, ko izdodas digitālajā pasaulē izrauties, atbildēt pagūtu. Šoreiz jāatzīst kļūme redakcionālās neatkarības noturēšanā un objektīva viedokļa saglabāšanā. Nesenajās gaudās par vēstuļapmaiņas zemo intensitāti šī ciba tika izmantota kā rupors un jelkāds to sakars ar žurnāla redakcijas pasaules uzskatiem uzskatāms par sakritību.