gailis ([info]gailis) rakstīja,
@ 2007-10-23 00:33:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Izlasīdams 122. lappuses pēdējo rindkopu P. Bankovska stāstu krājumā "Skola", sāku pinkšķēt kā zīdainis šūpulī

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zobinji
2007-10-23 08:46 (saite)
asaras attīra .. laikam .. vismaz atvieglo uz kādu brīdi

(Atbildēt uz šo)


[info]grells
2007-10-23 18:02 (saite)
ieliksi rindkopu, lai es arii varu....?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gailis
2007-10-23 20:34 (saite)
re ku':
Tagad viņš vairs nav nedz pieaudzis, nedz bērns. Un no šīs domas sametas baisi. Viņš atkal gribētu pieskarties miklajam ģipša purnam un atgriezties. Atgriezties bērnībā. Bērna prātā. Bet nespēj. Viņš gribētu būt tāds pats pieaugušais kā Imants, kā tēvs vai viņa jaunā sieva, tā Sanča. Bet nesanāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?