par dranduļetiem
Saulīte lec, vardīte lec, mocīc nelec! Pēc šiem vārdiem, kurus bija izteicis nelaiķa Riharda tēvs, laiski atspiedies pret garāžas vārtu stenderi, bīdmēru, ar kuru neveiksmīgi biju mēģinājis regulēt aizdedzi no visa spēka ielidināju sienā un iespēru pa karteri. Pēc tam piecas minūtes bija jāgaudo, jo kājās bija zandales un pisoks bija pagadījies varen sirdīgs.
Pēcāk mēs piebeidzām plastmasas pilzenieku un kūpnot Boņģiku es tiku ievadīts maģiskajā virzuļa "mjortvaja točka" pasaulē.
Rihīša tēvu pēc nelaimes gadījuma esmu saticis tikai pāris reizes, i tavo tikai kapos. Normāls vecis. Onslovu remontējam mašīnu neatceros, nu varbūt nedaudz un ļoti miglaini, kad viņš sen sen atpakaļ dzeltenajam žigulītim mainīja sveces vai kaut ko tādu. Par manu transportu viņš interesējās tikai tik daudz, kā aizrādīt ka orļonoks uz nakti ir jāiestumj šķūnī nevis jāpamet pagalmā. Vienreiz parādīja kā pievilkt ķēdi. Tā nu sanāca, ka visu, sākot no desnas zvaigznītes uzstellēšanas salūtam beidzot ar atziņu, ka trīs gredzenu virzulis ir krutāks pa divu, man iemācīja Riharda fāters.
Viņa garāžā bija visi iespējamie automehāniķa instrumenti, šmirģelis, maza frēzīte, stacionārais urbis un ledusskapis aliņiem. Tā nu mēs tur skrūvējāmies mellām mutēm, lai naktī varētu ar močiem gāzt uz "Trubām" Asaros. Disene bija tāda. Tā kā disene atstāja aiz sevis ne tikai izlietotus prezervatīvus apkārtējās kāpās bet arī piekautus, sadurtus un vēl visādi citādi piesmietus ļaužus (deviņdesmito sākums , skarbie laiki) uz katriem 50 ļaužiem bija vismaz viens ments. Ar kautiņu likvidēšanu viņi pārāk neaizrāvās, bet mazos smerdeļus kuri pa kāpām braukā ar močiem bez dokumentiem un vieglā vafelē, tvarstīja gan uz nebēdu. Tā nu mopēdus saslēpa pie Asaru kapiem un uz diseni tipināja ar kājiņām.
Vienreiz gan es tur norāvos, ui, vēl tagad atceros. Biju uzšpāsējies atbilstoši modei, melni džinsi, melna džinsu jaka, apakšā balta bītlene, kurai pāri kā kārtīgs roķers biju pārkarinājis bleķa ķēdi ar iekārtu miroņgalvu. Kavalierītis bļe. Nu ja, disko pļasko meituki un atšālējies alutiņš. Iepazinos ar skuķīti. Nu labi, ne nu iepazinos, ne nu ko. Pielīdu dancāt un lēnajā dejā piedāvāju "pastaigāties gar jūriņu". Viss kā pēc reglamenta, nodejo trīs dejas un ej uz kāpiņām sūkties.
Skuķelis bija no Kauguriem un piemirsa pastāstīt ka viņai arī kavalierītis ira, kurš tepat kaut kur gar žogu slapstās, jo ieejas biļetes nauda ir konvertēta merkūrā.
Nebijām ne uz 100 metriem gar jūriņu pagājuši, kad pieteicās kavalierītis ar adjutantiem. Skuķelis tika patriekts, savukārt mani iedzina starp krastu un pirmo sēkli kur sniedza C daļas kursu "Tev nebūs Kauguru meitenes lapoķ".
Apmēram pēc 15 min attapos un rāpoju atpakaļ uz diseni , lai sasuktu konventu kurš palīdzētu diplomātiskajās pārrunās ar kauguru pusi. Pirmo es satiku savas kaimiņienes uzšāvēju. Viņš bija lielais, kādi divdesmit gadi , strādāja uz Jomenes par bārmeni. Kļučevoj čelovek. Tā kā es biju pilnīgi slapjš un baltajai bītlenei bija uzradies sarkans zaberlacis un vēl piedevām stāvēju nedaudz iešķībi, jo kāds bija pamanījies precīzi trāpīt pa ribām, Santis?, bļe aizmirsu kā viņu sauca, nolēma nekavējoties organizēt krusta gājienu.
Kauguru mazie skumbēki bija piemetušies uz šūpolītēm netālu no disenes norises vietas. Abpusējās sarunās visi vienbalsīgi vienojās, ka svešus skuķus aiztikt nav labi, tā pat kā nav labi četratā pizģīt vienu. Tā kā pa muti es jau biju norāvies un zaudēt vairs nebija ko, piekritu, ka šis jautājums jārisina atkārtoti pizģījoties 1:1.
Man laikam bija 14 vai 15, neatceros, nu un pretīm arī bija kaut kas līdzīgs. Tā nu abpusējo sarunu organizatori, vecuma grupā 18+ dzerdami aliņu tīksminājās kā divi sīkie elsdami pūsdami vārtās pa pludamali un cenšas nodarīt viens otram pēc iespējas lielākus miesas bojājumus. Karoče cirks pa brīvu.

Ap astoņiem no rīta Onslovs atrada mani guļam garāžā. Es biju piedzēries, visas drēbes bija slapjas, dubļainas, saplēstas un nošķiestas ar asinīm. Seja izskatījās kā dravniekam amatierim, un kā vēlāk konstatēju uz kreisā sāna bija pamatīgs fingālis plānās pankūkas lielumā.
Un ko domājies, man uzlika mājas arestu uz nedēļu un līdz pat vasaras beigām noliedza vazāties apkārt ilgāk par 24iem. Mērgļi.