Do I have enough brains?
Un tu sev vari jautāt vai nejautāt, Rainis un sociālisms, un Sandra noteikti zinās labāk. Un tomēr- pēc kuras robežas jādzīvo? visiem jābūt neveiksiminiekiem ar vēzi? vai arī visiem ir jālasa Kamī un Sartrs un vientuļiem jāsēž, un jāsaliek pirksti kā mr. Bērnsam, un jāpārdomā eksistenciālas globālās problēmas?

Katrā ziņā reizēm var likties, ka esi sliktāks par virtuves lupatu.. un vēl reizēm pat liekas, ka tev nav nekā kopīga ar sevi pašu.
Bet nu tas noteikti nenotiek tad, kad tu klausies Musorgski un Dvoržāku, bradājoties pa samtaināko ūdeni pasaulē, guļot stundām smiltīs, kuras noteikti pārspēj pat apgreidotāko dormeo matraci, un sūcot to visu sevī iekšā, jūtot trīsas un pašpietiekamību. Mātes daba- lūk, lieta, kuras ezotērisko un glorificēto spēku es nekad mūžā neesmu apšaubījusi, esmu godinājusi un cienījusi, pat vairāk kā Roku Hudsonu, zefīrus vai viskiju.
Un omes dārzs+pludmale ir viens sasodīti labs fitnesa centrs!
Bet no skaistām lietām rodas tikai slikta literatūra.

Un vispār, who gives a shit par literatūru, es nē, man viss patīk konkrēts un pragmatisks. Man patīk rāmji un klasika, man patīk antīka smaka, renesanse un procesi. Bet nu tie ir tādi Šarla likumi, kurus nevar mainīt, piedodiet. Jūs varat gleznot ar ķermeni, rakstīt ar savu peni(tīri metaforiski, protams), 8 gadus poetizēt vienu dzejoli, bet.. Man tas nekad neliksies fascinējošāks par to mehānismu, kurš ļauj visai tai sasodītajai literatūrai un filosofēšanai vispār rasties! Cilvēks, daba, šie te pragmatiskie procesi visneiedojamākajās variācijās, bet tie tomēr paliek rāmī, tos var apzināt un aizsniegt, tie ir notverami un ieslogāmi burkās, mēģenēs, kolbās.. Un tieši šī te dzīvības fenomena dēļ es gribu būt zinātne.
No lielas filosofēšānas man sāp galva un gribas risināt uzdevumus, izmantojot Klapeironu-Mendeļejevu, un vispār man tas sevī atgādina divu kurlo sarunu.

Bet jā, vakardiena bija lieliska, jo es biju peldēties jūrā un sauļojos un apgreidojos, fagocitējot daudz D vitamīna, diemžēl es joprojām neesmu kalnietis, bet tomēr es rīt skatīšos teātri atkal un noteikti iešu iedzert ko foršu.