Pilnmēness nogurdinātie - Of cabbages and kings revisited

About Of cabbages and kings revisited

Previous Entry Of cabbages and kings revisited8. Maijs 2011 @ 11:28 Next Entry
Par šo un saistīti šo.

Pieejas, kuras IGNORĒ cilvēka fizikālo un bioķīmisko pamatu daļu, ir nezinātniskas un stulbas.

Pieejas, kuras reducē cilvēku uz viņa fizikālo un bioķīmisko daļu ir zinātniskas, bet redukcionistiskas šī vārda sliktākajā nozīmē un līdz ar to ārkārtīgi seklas.

Cilvēkiem ir tendence meklēt vienkāršus un pēc iespējas vienskaitlīgākus izskaidrojumus lietām. Bet pasaule tā nestrādā, katra konkrēta situācija pasaulē ir dēļ visas iepriekšējās situācijas (visā) pasaulē, mūsu centieni izolēt kādas parādības unikālo cēloni ir dabiski, jo tas mums palīdzēja izdzīvot, bet tie feilo, kad runa ir par kaut ko ievērojami sarežģītāku nekā zāles kustēšanās savannā, kas nozīmē, ka tur zagšus tuvojas kāds zobenzobs.

Cilvēks ir tāds mišungs ar fiziku, ķīmiju un tam pa virsu esošām apziņas struktūrām, kuras neviens joprojām nespēj viennozīmīgi nodefinēt -- ka meklēt kaut kādas _vienas_ teorijas ietvaros saistītas atbildes uz to, kas tad cilvēkā pa lielam notiek, ir neprāts.

Patiesi, tagad pat ir dzirdēts kaut kur zinātniskajās aprindās hipotēze, ka kaut kādos būtiskos aspektos arī katra cilvēka domāšana ir unikāla no smadzeņu uzbūves viedokļa un katram ar kaut kādu domāšanas daļu var nodarboties cits smadzeņu apgabals. Man kā ar IT saistītam, tas nemaz nebūtu neticami. Vērtējot smadzenes kā pašapmācošos neirotīklu tas ir pilnīgi loģiski, ka katrs neirotīkls ir unikāls dēļ tā, ka to ir veidojuši pilnīgi citi katram brīdim unikāli signāli.

Skaidrs, ka cilvēku ļoti ietekmē viņa domāšana, bet viņa domāšana ir TIEŠI saistīta ar nervu impulsiem viņa smadzenēs un ar viņa bioķīmiju un fiziku. Šai procesā PASTĀV atgriezeniskā saite: tas, ko mēs domājam, ietekmē, kā mēs jūtamies, un tas, kā mēs fiziski jūtamies, ietekmē, kā mēs domājam. Bet apgalvot, ka kaut kas viens no tā pastāv bez otra, ir teikt, ka bija tikai ola, bet vistas nemaz nebija, tā ir runāšana, jaucot abstrakciju līmeņus.

Un tikai pieeja, kura ņem vērā abus aspektus, var cerēt sasniegt labākos rezultātus.
(ir doma)
[User Picture Icon]
From:[info]helvetica
Date: 8. Maijs 2011 - 11:52
(Link)
daļēji saistīta daļēji tematiska piebilde pie "unikalitātes" pointa ir, ka šī iemesla dēļ ārstu un zāļu ražotāju aprindās ir diskusija par to, ka zāļu sastāvus un intensitātes un devas būtu vairāk jāpiemēro attiecīgā pacienta bioķīmijai, nevis jācepina vidēji mēreni unificētās ar vienotajām lietošanas pamācībām
[User Picture Icon]
From:[info]begemots
Date: 8. Maijs 2011 - 12:02
(Link)
jup, makes sense.
From:[info]divi_g
Date: 8. Maijs 2011 - 12:14
(Link)
Man kkā gulētejot ienāca prātā frāze "ja cilvēks nesaprot zinātnes sniegtās atbildes uz viņa jautājumiem, tad tas vēl nenozīmē, ka šo atbilžu nav vai tās ir nepareizas". Visi tie mēģinājumi nodalīt psihiatriju un psihoterapiju atsit padomiju, labākajā gadījumā, bet mēģinājumi nodalīt dvēseli un smadzenes - 19.gadsimtu.
[User Picture Icon]
From:[info]begemots
Date: 8. Maijs 2011 - 13:06
(Link)
Jā, lūk.

Tas, kamā var piekrist psihiatrijas kritiķiem ir, protams, tas, ka var pastāvēt un izskatās, ka pastāv, tendence risināt visu šī kompleksā cilvēka problēmas ar ķīmiskiem preparātiem, kuru iedarbība mēdz tomēr nebūt īsti viennozīmīgi skaidra un pat iespējams grūti noskaidrojama.

Te nu labākais, kas mums ir, protams, ir clinical tests un tas, ko var darīt, ir vērtēt, cik paši testi tiek korekti piemēroti un ir samērojami ar jaunākām atziņām (piemēram to pašu smadzeņu pathwayu unikalitāti).

From:[info]divi_g
Date: 8. Maijs 2011 - 19:31
(Link)
Jā, tāpat kā jebkurā nodarbē, arī psihiatrijā ir savi ekstrēmisti, taču man neliekas, ka viņi dominētu.
[User Picture Icon]
From:[info]naime
Date: 8. Maijs 2011 - 13:39
(Link)
Personīgs paldies tev. Tu pasviedi tālākas izpētes vērtas idejas.
[User Picture Icon]
From:[info]begemots
Date: 8. Maijs 2011 - 13:51
(Link)
Vienmēr laipni!
[User Picture Icon]
From:[info]sissy
Date: 8. Maijs 2011 - 14:04
(Link)
tas, ko mēs domājam, ietekmē, kā mēs jūtamies, un tas, kā mēs fiziski jūtamies, ietekmē, kā mēs domājam
* * *
Manuprāt, ļoti precīzi teikts. Liela daļa garīgo kaišu manā izpratnē ir fizioloģiskas. Tās veidojas uz apkārtējās vides, cilvēku, ikdienas ritma utt. bāzes. Vienkāršotā veidā par to var pārliecināties, nomainot apstākļus, kādos dzīvo, pret krasi pretējiem. Nu, piemēram, aizbraucot brīvdienās vai dodoties atvaļinājumā. Pašsajūta uzreiz mainās. Ne velti agrākos laikos nervu slimnieki tika sūtīti uz kūrortiem, kur viņus ārstēja ne jau ar zālēm, bet gan vienkāršām metodēm - citu vidi un režīmu, kas tendēts uz iekšēju sakārtošanos un savākšanos.

Tāpat liela daļa mūsdienu garīgo slimību, manuprāt, ir vnk izdomātas. Pieļauju, ka iemesls tam ir cilvēku tieksme visu klasificēt pēc nosaukumiem un piederības. Ērtības un vienkāršības labad. Ir, protams, īstas garīgas slimības, kurām nepieciešama ārstēšana speciālistu uzraudzībā, tomēr ne visas. Sajūta tāda, it kā mēs būtu paņēmuši tādu pašsaprotamu dvēseles stāvokli kā prieks, bēdas u.c., iedevuši tām citu nosaukumu un pasludinājuši par normālam cilvēkam nepiederīgu. Ja cilvēks to nemaz nezinātu, viņš mierīgi spētu sadzīvot ar šīm izpausmēm, taču, ja tev ir kāds speciālists, kurš apgalvo, ka tam tā nevajadzētu būt, ka no tā ir jātiek vaļā un priekš tam vēl ir radītas speciālas zāles, tad nekas cits neatliek, kā ļauties diskomforta sajūtai, ka manī ir kaut kas lieks.
From:[info]divi_g
Date: 8. Maijs 2011 - 19:32
(Link)
> Ne velti agrākos laikos nervu slimnieki tika sūtīti uz kūrortiem

Senajā Grieķijā it kā esot bijušas sanatorijas, kur karavīriem atpūsties pēc kaujām. Ar baseiniem un mākslīgiem avotiem, un daudz tekoša ūdens.
[User Picture Icon]
From:[info]helvetica
Date: 8. Maijs 2011 - 20:36
(Link)
tie vārdi ir: allan schore, daniel siegel, louis cozolino
par zālēm, miesu, garīgo veselību etc. Riktīgi labie
[User Picture Icon]
From:[info]begemots
Date: 9. Maijs 2011 - 18:44
(Link)
izskatās labi, thx!
(ir doma)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba