Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

tas, ko mēs domājam, ietekmē, kā mēs jūtamies, un tas, kā mēs fiziski jūtamies, ietekmē, kā mēs domājam
* * *
Manuprāt, ļoti precīzi teikts. Liela daļa garīgo kaišu manā izpratnē ir fizioloģiskas. Tās veidojas uz apkārtējās vides, cilvēku, ikdienas ritma utt. bāzes. Vienkāršotā veidā par to var pārliecināties, nomainot apstākļus, kādos dzīvo, pret krasi pretējiem. Nu, piemēram, aizbraucot brīvdienās vai dodoties atvaļinājumā. Pašsajūta uzreiz mainās. Ne velti agrākos laikos nervu slimnieki tika sūtīti uz kūrortiem, kur viņus ārstēja ne jau ar zālēm, bet gan vienkāršām metodēm - citu vidi un režīmu, kas tendēts uz iekšēju sakārtošanos un savākšanos.

Tāpat liela daļa mūsdienu garīgo slimību, manuprāt, ir vnk izdomātas. Pieļauju, ka iemesls tam ir cilvēku tieksme visu klasificēt pēc nosaukumiem un piederības. Ērtības un vienkāršības labad. Ir, protams, īstas garīgas slimības, kurām nepieciešama ārstēšana speciālistu uzraudzībā, tomēr ne visas. Sajūta tāda, it kā mēs būtu paņēmuši tādu pašsaprotamu dvēseles stāvokli kā prieks, bēdas u.c., iedevuši tām citu nosaukumu un pasludinājuši par normālam cilvēkam nepiederīgu. Ja cilvēks to nemaz nezinātu, viņš mierīgi spētu sadzīvot ar šīm izpausmēm, taču, ja tev ir kāds speciālists, kurš apgalvo, ka tam tā nevajadzētu būt, ka no tā ir jātiek vaļā un priekš tam vēl ir radītas speciālas zāles, tad nekas cits neatliek, kā ļauties diskomforta sajūtai, ka manī ir kaut kas lieks.