Vakar ar vienu Cibas jaunēkli netīšām saskrējušies Vecrīgas ielās, nolemjam iedzert pa maziņajam. Izejam ārā uzpīpēt - viņš, viņa čomi un es!
Un tad es spļauju ārā - atceries, ka runājām par jāņiem? nu re, davai, lai būtu, svinam kopā!
Viņš pieliecas un pačukst - Kuš, tas ir noslēpums.
Pārējie vīrišķi tā dīvaini saskatās un man protams tas netraucē, nobrēkties vēlreiz - Kas tieši ir noslēpums? Tas, ka jāņus svinam kopā tur un tur, vai kas cits?
Nabaga jaunēklis saķēra galvu un tad man tā lēnām pieleca, ka esmu pamatīgi izgāzusies pati un iegāzusi kaut kā šamo.
Kaut kā vēl tizlāk centos tikt ārā no stulbās situācijas ar - man likās tu man čuksti kaut ko par "kotletēm".. :DDD