mincīši
man ir sajūta, ka tas biedzot tuvojas beigām. ka es šito būšu izturējusi. visam, kam ir sākums- ir arī beigas.
es jau otro reizi lasu to tekstu, bet šoreiz konkrēti- bez sāpēm, bez emocijām.
tas ir jauki, ka beidzot spēju viņu palaist vaļā. jo tikai tā spēj brīvi plūst enerģija un atvēr ceļu jaunām, vieglām attiecībām. tikai tad, kad es beidzot esmu atļāvusi viņam iet no sevis prom un pārstājusi melot- tad paliek vieglāk. esmu ceļā, bet ļoti tālu aizgājusi tagad. un es šito saglabāšu. tāds savāds, savāds miers.
un tagad es iedzeršu vēl tēju un gulēšu pavisam mierīgi.
es nezinu, kāpēc man vajadzēja visu šo laiku dzīvot kaut kādās ilūzijās, ļaut darīt sev pāri, darīt pāri viņam? bāc, es taču tā negribu!! es gribu, lai mani lutina, mīl, rūpējas, bet viņš to nekad nav darījis. es laikam gaidīju muļķīgu brīnumu. par laimi nenotika. tāpēc es tagad esmu brīva. tik tiešām ir sajūta, ka ķermenis ir brīvs. tas nekas, ka ir slimība. lai visas huiņas tīrās no manis ārā. ejat ārā! kopā ar to, kam tur sen nav vairs vietas.
no pirmā oktobra es sāku jaunu dzīvi. sākušu sākt jau šodien.