Par ES , jibio
Tuvojoties 20. septembrim sarunas par ES un ap ES kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Spriedelējumi, aizspriedelējumi, pārspriedelējumi, diskusijas, asas vārdu pārmaiņas un dažnedažādi citādi verbālās komunikācijas jaukumi. Ir dzirdēti dažādi argumenti par un pret, dažādi viedokļi, bet viens bij makten labs – Nu kā, viss būs vaļā, varēs brīvi braukt strādāt uz ārzemēm, da es ar savu izglītību tur visu, a šeit neko! Mja. Jauneklis viennozīmīgi nav no Visu Latvijai biedru rindām. Tādai debilisma pakāpei nav vērts stāstīt par vienvirziena darbaspēka migrāciju turpmākos septiņus gadus. Turki, Tu baidies par turkiem? Kurš tad te brauks? Kam šī Latvija vajadzīga? Nebaidies, neviens te nebrauks. Ja? Nu labi, arī šādai debilisma pakāpei nav vērts stāstīt par Vācijas turkiem, kuri jau piektajā paaudzē valkā zaļos kombinzona tipa šortus, ēd brātfurštes desiņas un jodelē kalnos, bet joprojām nav dabūjuši Vācijas pilsonību, kuru viņiem piešķirs Latvija. Nauda, Tu uztraucies par naudu, nu gan daunis, pasties cik miljonus SAPARD Latvijai dod. Mja, redzu jau kā tas sapads tērējas un zinu, ka to vajadzēs atmaksāt ar maniem un Taviem nodokļiem. Aj, vispār pohuj, tad, kad 2024 gada, saulainajā jūlija rītā no visiem, ielu stūros izvietotajiem sakļruņiem atskanēs griezīgs – Allāāā, valāaa, ahmāa!, arī es izklāšu savu lūgšanu deķīti, pagriezīšu seju Mekas virzienā un lūgšos diženo Allāhu, lai atgriežas padomju laiki.
Balso par ES, nūģi.
Kad pienāks latviešiem tie laiki,
Ko citas tautas tagad redz