mārvels
svētdien ilzei kondrātei stāstīju, ka vislabākā dāvana būtu tāda, ja pēkšņi pie manām durvīm atrastos māris batars. iespējams, ja es viņai biežāk stāstītu, ko ļoti, ļoti gribētu, tad es iegūtu visu, ko gribas. tas nav joks, ai, ai, ai, mīlu, neaprakstāmi. un vismaz pusstundu es par to visu šaubījos un nopietni apdomāju, ka tās noteikti ir halucinācijas, jo tas tā nevar būt. (ja man kāds prasītu, ko tas man nozīmē, tad vismaz šovakar atbilde būtu, ka man tas nozīmē pilnīgi visu)