smagi plakstiņi. neguļas.
atradu K. Vērdiņa grāmatu, un uz pēdejās lapas ar zīmuli skriecelētu savu domu, kaut kad ziemas vidū.

'apsoli man divu dienu rugājus un blāvus naktstaureņus. es vairs neatceros, kur sākās iemesli un nepabeigtās runas. virmo viņas aura. jūtam. paklusējam.
tēju. cukuru, lūdzu.
pabaudi, kā garšo medū mērcētas lūpas. vari uzkost arī rupjmaizi. un siltu pienu.
ienirt. izmirkt. iznirt.
būsim iedomu nūdisti. plikām mēlēm laizīsiem ēdienreizes un mūsu attiecības.
vairs pludmalēs sniegi nav un saules nav.
tik neatļauti suņi ķer pavestas meitenes uun nolauztus pērnā gada bērzus.'


bet šobrīd ir vienkārši sarežģīta vingrojumu konfigurācija.
jāsāk nodarboties ar jogu un sevis translēšanu tiešajā domu ēterā.

tur tu esi.


(runā ar mani. kutini mani. pastāsti man, ko tu domā) (k.vērdiņš)