dažas lietas
1. jebkuri svētki mammas mājās saistās ar lieliskās drānās ietērptu glutoniju. ja paliec te padzīvot arī pēc svētkiem, tad izvirtības ieilgst uz vēl vismaz vienu dienu. tā nu brokastīs pie kafijas aprobežojos ar maza runčuka izmēra tiramisu gabaliņu.

2. saprotu, kāpēc vakarnakt postēju tik outdeitīgu pukstu.

3. fočikam ir nojūgusies atmiņas karte.

4. man šobrīd šeit patīk. redzēsim, ko teikšu pēc mirkļa, kad sākšu beidzot strādāt.

5. sapnī man kaut kādas ķirurģiskas operācijas ietvaros pārgrieza ādu no kakla skriemeļiem pāri visai mugurai pa mugurkaulu un lejup pa kreiso kāju līdzpēdai. pēdu izvilka no ādas kā no zeķes, kaut ko sačinīja un ievilka atpakaļ. savukārt muguru tipa arī činīja pa skriemelim vien, bet beigās viens ārsts uzspieda tā kārtīgi kā masāžā uz krustiem, tie nokrakšķēja un iestājās TĀDS atslābums šai rajonā, kas man parasti ir galīgi aizkritis un traki krakšķ pie attiecīgiem stiepšanās vingrinājumiem. otrs ārsts gribēja kaut ko līdzīgu darīt kakla rajonā, bet nesaņēma akceptu, jo es kādā mistiskā veidā rubīju līdz, kas ar mani tiek darīts, kaut nejutu nekādas sāpes. tā kā tur gāja gar skriemeļiem kaut kāda artērija, es kategoriski iebildu pret jebkādām pārgalvīgām manipulācijām, paralēli ar parūgtu nožēlu iztēlojoties, cik tā būtu kruta sajūta, ja arī tur viss atslābtu. bet nu risks tomēr par lielu un ko gan es par to sprukstiņu uzsvārcī zinu? negribētos, lai pēdējais, ko man ir tas gods dzirdēt, būtu "oooops...". pēc tam man bija pusotru metru gara rēta uz ķermeņa, un es vēl slimnīcā pie sevis ķiķinādama iedomājos par biologu un viņa centieniem tikt pie līdzīga miesas izskaistinājuma. hā hā - es pirmā!