nekad vēl tā laikam nav bijis, kad pēc cieša apskāviena es vēl aizvien jūtu kāda smaržas uz sevis. uz jaciņas. tādas vecmodīgi saldas.

iegāju virtuvē, lai jautātu cleaning lady, vai logi pirms izvācas jānotīra arī no ārpuses (jūs pat iedomāties nevarat, cik netīri tie ir. augšējā stāva iemītnieki ne reizi vien ir metuši šķidra veida ēdienus laukā), un viņa teica - protams, ka nē. tas esot 'dangerous', priekš tam viņiem esot speciāli cilvēki,kas to izdarīs vasarā. tā bija tā pati cleaning lady, kas visus sauc par 'my love', un tas vienalga izklausās tik patiesi,no sirds. viņa jautāja,kad es dodos mājās. teicu, ka piektdien. viņa jautāja, kā man esot paticis šis gads šeit, un es atbildēju ar kaut ko pavisam neorģinālu, kā piemēram, 'it was very good, i really enjoyed it', un tāpat arī teicu, ka man patika dzīvot šeit,kopmītnēs (un tā ir taisnība. vēl es gribēju pateikt,ka labprāt dzīvotu te arī nākamgad,bet nesanāca), un viņa teica,ka viņai pietrūks wednesdays, kad viņa satika mani, bet tas gan neizklausījās pārāk ticami, jo nekādas 'draudzenes' mēs nebijām, bet varbūt ne tik daudzi studenti ienāk virtuvē, kamēr viņa visu pārbauda. liekas, tieši tad viņa mani cieši apskāva, un vēlēja man visu to labāko, un es viņai to pašu.

tāda silta un skumja sajūta reizē.