Aizstāvība diezgan dūšīgi nopratināja liecinieku Gorbunovu. Advokāti jautā, bet tā neveikli sanāk, gluži kā Jaunalksnes intervijas, ar mājieniem un pieņēmumiem, brīžiem izklausās pēc haotiska dialoga ar sevi. Liecinieks cenšas atbildēt jo cītīgi, brīžiem pat pārāk cītīgi.

Advokāts: - Vai esat paudis gribu - civiltiesiskā nozīmē - kā DLRTC pārstāvis slēgt līgumu?
Liecinieks: - Kā es varēju būt DLRTC pārstāvis?
Advokāts: - Es vienkārši tā pajautāju.

Tiesas priekšsēdētājs: "Tie jautājumi ir pilnīgi... kaut kādi...nekorekti... Kā mēs zināsim par kuru līgumu runa vēl pēc gada, kad spriedums tiks rakstīts?"

Krietni nopietnāk izskatās, kad pratināšanā iesaistās apsūdzētais Kvēps. Izrādās, tas kantoris BBC Technology (vai BBC-T), kuru teju par piemēru stāda, kā vajadzēja pareizi sadarboties ar piegādātājiem digitālās TV ieviešanā, pēc uzņēmumu reģistru datiem dibināts vien 5 mēnešus pirms sadarbības sākšanas ar DLRTC. Pie tam, brīdī, kad tas "labais" sadarbības līgums ar DLRTC noslēgts, uzņēmumā BBCT (un nevis BBC) pēc reģistru datiem nav neviena paša algota darbinieka, kā arī nekādas formālas iepriekšējas pieredzes digitālās TV ieviešanā, sabiedrība ar ierobžotu atbildību, kapitāls 100 britu mārciņu. Pēc šādiem kritērijiem KML sanāk krietni pārliecinošāks.

Vēlreiz pārcilāja jautājumu par DLRTC un KML līguma Force majeure sadaļu. Līgumu ar KML varēja lauzt ar valdības normatīvo aktu, bez sniegšanas šķīrējtiesā, un tas tiktu uzskatīts par nepārvaramu varu.

Advokāts Grīnvalds sen nebija redzēts tiesas sēdē, kārtējais uznāciens izdevās neticami spožs, vien diez vai tas īpaši palīdzēja aizstāvībai.