Šī bija mana pēdējā vasaras nedēļas nogale Latvijā.

Es satiku daudz draugu. Es sāku to ar atgriešanos un divām segām gultā. Sirdsbalss to pamanīja vēlāk. Tikai tad, kad mēs bijām zem vienas. Un tad jau nav brīnums, ka no tās segas atbrīvojāmies tikai vienos dienā. Bet tas nekas, ka tajā mirklī jau jābūt Tērvetē - visi mani radi kavē. Protams, es biju tikai pēc divām stundām, jo iekļūstot Bermuda trīstūrī sanāk izbraukāties pa lauku ceļiem, kur nav Jēkabnieki, bet ir asfalts, kurš nemaz kartē nav paredzēts. Bet acis vaļā, lai burbuļus varētu redzēt. Tos saglabājām Leo, kuram esmu liels draugs un nekāds onkulis, bet kārtīgs draugs. Ne velti viņa omīte man zvana un stāsta, ka Leo jau trīs reizes apskrējis ap muzeja ēku mani meklējot, jo gribot paspēlēties, tāpēc man jābeidz blandīties pa Tērvetes parku un jānāk atpakaļ. Beigu beigās bija ar nobrāzto plaukstu viņam jāsaspridzina manis pūstais burbulis, lai nebūtu jāraud, ka roka sāp, jo burbuļi ārstē nobrāzumus.


Pēc tam aidā uz Salacgrīvu. Neticami, bet Sviķis mašīnā iepeldēja piecu minūšu laikā un alkokols sāka pludot visapkārt. Es Sviķim arī esmu baigais draugs, viņš neticēja, ka tā metalista josta ir mana personīgā un bija diezgan pārsteigts par to. Es gan nezinu, nemāku vairāk piedzerties. Vismaz tik tālu, lai draudzene kārtīgi apvainotos un man no rīta, guļot uz grīdas vai viesistabā, vajadzētu uztaisīt brokastis, aizskriet pēc ziediem un kā lūdzošam sunim ar to visu, kas uz paplātes, lūrēt acīs. Kaut kā sanāk to visu bez pēdējā darīt tāpat, aiz patikas un vēlmes iepriecināt, ne izlūgties.

Kad esam atpakaļ un esmu pagalam noguris, jo vervelēšana nav mana stihija (tas bija jādara, lai šoferim nenāktu miegs), jākonstatē, ka četras stundas ir svētdienā jau pagājušas. Tad nu 12 stundas no tām vēl pavadīju pārkrāmējoties, metot ārā vecas mēbeles kā tādus līķus izgāztuvē izmet mafijas filmās - ātri un lai neviens nepamana, palīdzēju pārvākties, pats pārvācos un nesapratu, kā tas viss izdevās ar latu uz kartes un neviena santīma kabatā. Šodien jābrauc pēc asignējuma.

Bet vēl man ir palikušas 24 minūtes un stunda, lai es izpildītu savu vēlmi laicīgi doties prom no darba un šeit atgriezties tikai 1. septembrī.