Līgatne
Kad agrāk pats krutākais pasākums likās dzīvoties pa GNP, es nespēju iedomāties un noticēt, ka tā varētu nebūt pēc gada, diviem vai pieciem. Likās, ka tā būs vienmēr. Varbūt tāpēc tik daudz arī palika visādu iesāktu darbu [ne-]. Un viņi visi dzīvo manā galvā tādi, kā bija pirms cik tur gadiem. Un tagad, kad aicina, ir nedaudz bail satikties, jo es zinu, ka visa pasaciņa izkūpēs gaisā. Es to laikam nemaz negribu. Arī braukt nemaz uz turieni nevelk. Lai paliek kā ir un apaug ar sūnām un putekļiem. R.I.P.