Vakardienas burziņa trīs pitstopi:
- Utrehtas metāla šķūnis;
- Utrehtas blūza pagrabs;
- Utrehtas hip-hop, dance, trance klubs.

Turklāt, tā kā vienam no riteņiem saplīsa ķēde, tad transfērus pavadīju sēžot uz riteņa bagāžnieka, kamēr Vouters cītīgi mina pedāļus. Labi, ka dibens gana liels un mīksts, bet tik un tā bagāžnieka režģis īpaši ērts nebija. Lai gan ērtāks nekā riteņa stūre, uz kuras mani reizēm ir vedis dzīvesbriedis, jo mūsu riteņiem bagāžnieka nav vispār.

Pirmo koncertu apmeklēja gandrīz tikai džeki. Tie, kuri nespēj novilkt Panthera kreklus un nogriezt garos matus, kad ir sasnieguši apmēram 22 gadu vecumu un izaug par kaut kādiem gendalfiem kirzas zābakos, taču ir tādi diezgan lādzīgi.

Blūza pagrabs bija visforšākais mūzikas un atmosfēras dēļ. Vecs melnais onka pie mikrofona, līdz ar to bija ideāli.

Superstilj diskotēka bija truls bum-bum-bum līdz četriem rītā, taču apmeklētājiem pie biļešu nopirkšanas izdala kuponu ar 3 vēlēšanu biļeteniem, lai ik pēc 15 minūtēm būtu iespēja mainīt mūzikas stilu uz kādu citu, ja vien tava izvēle atbilst vairākuma izvēlei. Tik lipīgu dejas grīdu no izlaistītajiem aliem vēl nekad nebiju piedzīvojusi.

Teiksim tā, kad es izeju ietusēt, tad es IZEJU IETUSĒT (apmēram reizi pusgadā). No gultas izrāpos sešos vakarā, galva sāp joprojām.