neredzamais cilvēks
Stāvu spoguļa priekšā un skatos uz savu atspulgu - nekādas izmaiņas neredzu, acis, mute, mati, visi pārējie ķermeņa atribūti ir vietā un izskatās kā iepriekš. Un tomēr, no šodienas viss ir savādāk, bez burvju cepurēm un plīvuriem, bez pulverīšiem un šķidrumiņiem, vampīru kodumiem vai ļauniem lāstiem, esmu kļuvis neredzams.

Par neredzamu mani pataisīja birokrāti un 8 cipari, kas iedrukāti manā pasē. Tagad ikviens, pat pastniece un bankas klerks, pie kura katru nedēļu gāju un uzrādiju to pašu dokumentu, mani neredz - atvainojiet, jūsu pasei ir beidzies derīguma termiņš, mēs nevaram izsniegt jums adresētu sūtijumu, dokumentu, naudu.

Labi, ka esmu Latvijā, jo ārpus šīs valsts robežām man pretī spoguļotos gludi skūts noziedznieks strīpainā krekliņā.

Vajadzīgi tikai astoņi cipari, daži birokrāti un 16. gadsimtā pieņemta laika skaitīšanas sistēma, lai pilsoni, ar viesiem tā pienākumiem un brīvībām, parverstu par gandrīz neko ...