The Ax (2005, Kosta-Gavrass)

Negaidīti un pārsteidzoši lieliska filma, neticēsiet, par krīzi, bezdarbu un sekām, kas jau tā iziet patālu aiz melnā humora robežām, bet uz pēdējo sociālekonomisko notikumu fona var likt arī dažam labam matam nosirmot uz galvas. Papīra ražošanas industrijā strādājošais Bruno Davērs tāpat kā daudzi citi pilsētas iedzīvotāji zaudē savu šauri specializēto darbu, un tagad viņam vairs atliek tikai viena iespēja - mēģināt pretendēt uz vienīgo iespējamo šāda veida vakanci uzņēmumā "Arkādija". Taču nopietnais vīrietis Bruno, kas ne īpaši pārvalda korparatīvos smaidus un pareizos toņus, ir ne jau tikai vienīgais kandidāts, ir vēl pieci cilvēki, neskaitot mazsvarīgo faktu, ka šajā vakancē jau labu laiku kā strādā cits darbinieks. Toties sievas priekšā kaut kā neērti, abi bērni vēl, lūk, vecākais puika pa kluso pamanījies no veikaliem sazagt pilnu skapi ar hārdvāri dažādu. Pirmie mēneši vēl tā nekas, taču tālāk sāk jau pārmākt īsts izmisums, un no Otrā pasaules kara laikiem atrastā tēva pistole rosina uz domām, ka šo instrumentu varētu pielikt ne tikai pie savas galvas, bet, piemēram, pārējo darba vakances kandidātu miesām.

Un klusais pilsonis Davērs paņem piecas lapas ar adresēm, uzvelk plašķi, iesēžas mašīnītē un sāk nogalināt. Neveikli, kā Humberts Kviltiju. Rokas trīc gan pirms tam, gan pēc tam, gan tā laikā. Sapņi arī ne tie labākie. Pie tam pārējie kandidāti visi tādi jauki, parasti un aizkustinoši cilvēki. Vēl apkārtnē ganās divi detektīvi, kuri ir sapratuši, kas vieno seriālo slepkavību upurus, taču no tā viņiem pašiem galvas griežas kā panorāmas rati. "Giljotīna" - tas ir ļoti smalki un atjautīgi uztamborēts kino, kas sastāv no pārdomātām un teicami režisētām mizanscēnām, tiesa, smieties vairāk gribas nevis filmas laikā, bet gan pāris dienas pēc tam.

in 2009 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino