Ilgas pēc dīkām dienām
Spirdzinošs vējš rīta agrumā, kas ieplūst pa atvērtu guļamistabas logu. Kafijas krūzes siltums un terases flīžu vēsums. Kustinot kailo pēdu īkšķus, sajust pakāpeniski sasilstam gaisu - būs vēl vien karsta diena. Un nekur nav jāsteidzas ....

Skaisti, vai ne? Un kāpēc es tā neprotu dzīvot, dīki izbaudīt.....? Retorisks jautājums, protams.