Manai omei garšoja zivs acis. Un mazdēlam arī, viņš to samācījās no austriešiem. Bet man pašai ļoti garšo liellopa mēle, vistu un teļa aknas, vistu sirsniņas un kuņģīši, un noteikti garšotu vēl daydz kas cits, ja vien prastu jēdzīgi pagatavot. Ak jā, mamma taču manā bērnībā arī nieres brīnišķīgi gatavoja, un bija pieejami arī kaut kādi importa socvalstu konservi - nieres tomātu mērcē. Un kas gan par soļanku bez nierītēm? Es esmu ēdusi arī zarnu zupu, nejauši - nejūsmoju, bet ar pusporciju pieklajības dēļ tiku galā. Un Katrīna Helsinkos kaut kādā iekšu restorānā kopā ar somiem ir ēdusi vairogdziedzeri.

(Reply to this) (Thread)

vai dies, vairogdziedzeris vispār liekas brrr - ļoti iekšķīgs:)
Marokā esot cieņā aitu acis.
aknas ir vienīgais orgāns, ko varu ēst, pret pārējiem - aizspriedumi.
skotijā ēdu viņu tradicionālo 'haggis', kas darināts no iekšām, bet nekas, spēju apēst un garšoja normāli. un mūsu asinsdesa arī ir visai iekšķīgs ēdiens

(Reply to this) (Parent)

kaķīšu vēderiņi

(Reply to this) (Thread)

pleasuring youngsters

(Reply to this) (Parent)

taadus jau neēd pa īstam

(Reply to this) (Parent)

vo jā, man ar cepti banāni pagalam nepatīk.

(Reply to this) (Thread)

šķebinoši

(Reply to this) (Parent)

par citiem orgāniem aņuks:
"Kāds ārzemnieks aizbraucis uz Barselonu un ieiet paēst pusdienas kādā restorānā. Neko īsti nesaprotot no spāņu ēdienkartes, viņš izmisis lūkojas apkārtējo šķīvjos. Pie blakus galdiņa kāds kungs ēd ko ļoti pēc izskata gardu: brūni cepti plācenīši un kas par smaržu: mm! Pienāk oficiants. Kungs saka - Man , lūdzu, to pašu ko ēd šis apmeklētājs. - Piedodiet, mister, bet šodien šī ēdiena vairāk nav. To pasūta iepriekš. Tie vēršu pauti, kas nāk tiešā ceļā no Koridas cīņu lauka. Šodien krita tikai viens vērsis..Varbūt pienāciet rīt? Labi. Nākamajā dienā misters Smits sēž pie galdiņa un jau rij siekalu. Pienāk smaidošs obers un jau priecīgs māj ar galvu. Tūlīt būs pusdienas. Tiek servēts galds un kungs saņem uz šķīvja brūni apceptus divus, pacietus, ne īpaši gardus gaļas gabaliņus..Viņš pasauc viesmīli un jautā: Vai tas ir tas pats, kas vakar mana galdabiedra šķīvī? - Piedodiet, mister, bet ne vienmēr krīt vērsis.. diemžēl šodien cīņā zaudēja dzīvību toreadors.."

(Reply to this) (Thread)

HAHAHAHAHAHAAAAAAAAAA

(Reply to this) (Parent)

hhHH :) WEEEEEH

(Reply to this) (Parent)

pastāstīšu anekdoti:
iet, iet vilks pa mežu, priekšā divi pirksti. prasa zaķītim - cik pirksti man priekšā? zaķīts saka - trīsi, tikai pakaļā :DDD

(Reply to this) (Thread)

shito gan nesapratu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tapēc, ka tā ir mana pirmdienas anektdote, ko var saprast tikai sestdienas rītā

(Reply to this) (Parent)

re kur vēlviena:
iet pa ceļu cūka, suns un muktupāvels. te pēkšņi cūka apstājas un sāk raudāt. muktupāvels prasa - kapēc tu raudi cūciņ? cūka atbild - tapēc, ka esmu nesmuka. tad suns sāk nelabā balsī smieties :DDD

(Reply to this) (Parent)

divi, trīsi, pieci :DDD

(Reply to this) (Parent)

marinēta mēle, tas tač ir mmmmmmm (mēli var norīt, hehe)! aknas mērcītē, nieres zupiņā, plaušas pie gaļas pankūciņām un asinis plācenīšos vai desiņās. acis arī ir ok. austiņas un astītes galertā.

mūsu ģimenes vecākā daļa uzutrā lieto arī smadzenes, tesmeņus, pautus, visādas zarnas un kunģus īpašā pagatavošanas manierē, bet, lai arī degustēti ir, man vēl, šķiet, ir jānoveco līdz tam :D

(Reply to this) (Thread)

marinētu mēli nekad neesmu eedusi un ceru, ka neviens neiebaros:)

kad saaxi to visu eest, sapratiisi, ka vecums, hehe

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tipa,
gudrība nāk ar vecumu.
cik ļoti gan negribas būt gudram..

(Reply to this) (Parent)

atgādināji: banāns stāsts :)

(Reply to this) (Thread)

kas tas par stāstu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mans pirmais :)
Tu vēl biji viena no pirmajiem, kas komentēja ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hehe taa jau iedomaajos, ka kaut kas no taas seerijas:), bet nespeeju atsaukt atminjaa, par ko tur bija. tas bij tik sen, lai gan liekas, ka nesen.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arhīvs nav pa rokai?

Varu jau te iekopēt, bet sanāks garš koments. Nekas īpašs nebija - tikai tas, ka pirmais;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aj kopsh vecais kompis pagaajushajaa gadaa nospraaga, nekaa vairs nav

iekopee:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

X
Stacijas tunelis... Kāds galā ir iesleedzis lampu... Kāpeec?..

IX
...

VIII
Visapkārt atkritumi... Nevis vienkārši vispakārt, bet tieši visapkārt. Kā? Nu tā kā lielā atkritumu vannā. Atkritumi spiežās ausīs, nāsīs un acīs. Tie mācās viņam virsū un apņem viņa kuslās miesas. Apelsīna miziņa!.. Konservu bundžas vāciņš parakstās uz viņa neskūtā vaiga ar treknu sarkanu svītru. Tomēr rokās viņš tur savu lolojumu – pudeli. Apziņā iemetas vārga doma, kā lepras rēta mēdz iemesties izvārgušās miesās – pudelē vēl taču ir mazliet spēcinošās dziras... Tā taču varēja aiziet nebūtībā... Bet tagad tā ir drošībā! Atkritumi sāk palikt uzmācīgi. Sāk kļūt mazliet par šauru, tā kā neērti mazliet... Pēdējiem spēkiem viņš cenšas ievilkt elpu, bet tas neizdodas. “Kurš tagad izdzers pēdējo lāsi?” tā arī ir viņa pedīgā doma...

VII
Norba lēnām sakustas un motors izdvešot neartikulētas skaņas sāk raustoties dzīt to uz priekšu. To viņš nebija paredzējis... Klusie kliedzieni tikai atsitas pret metāla sienām un noslāpst atkritumu kaudzē. Pēkšņi draudīgā metāla mute sāk vērties ciet. Ko nu? Savācis atlikušos spēka krājumus viņš turpina rakties dziļāk atkritumos. Kaut kur taču tai jābūt, tai pudelei... Jā! Viņa rokas aizskar šo vēlamo stikla priekšmetu, jā, tā ir viņa, vienīgi viņa...

VI
“Nu kā tā var?! Būtu labāk atdevuši man! Šitādu izsčērdību!” nodomā viņš, “Bet ko tagad darīt?” Nevilšus viņš saprot – jā, citas izejas nav. Viņam ir pilnīgi skaidrs, kā rīkoties. Viņš dodas atpakaļ atkritumu mašīnas virzienā. Acīs tāds savāds mirdzums!.. Slaids lēciens, un viņš jau atrodas Norbas smirdošajā mutē. “Ko tik cilvēki nemet ārā!” Rokas nedaudz trīc, bet viņš mērķtiecīgi rokas pakaļ savai trofejai...

V
Acis ir sastingušas, stāja sašķobās... Pudele liegi iekrīt atkritumu tvertnē...

IV
“Hvatjit pitj!..” noburbulē garāmejošais jaunais krievs un slaidā lidojumā iemet pustukšo pudeli atkritumu tvertnē.

III
Izbēris sava pussaplīsušā maisa saturu Norbā viņš pagriežas un sāk lēniem soļiem vilkties uz māju pusi. Acis kāri tver katru malku, ko izklunko kāds garām steberējošs jaunais krievs. “Kāpēc šitādiem atļauts dzert?.. Tas taču ir noziegums... Bagāts un vel turklāt arī dzer, nu kur tas der?..” viņš bēdīgi nodomā. Kakls top vēl saukāks, acīs ieriešas skaudra asariņa...

II
Izklaidīgiem soļiem viņš dodas pie miskastes mašīnas. Redzes lokā parādās blakus esošā ūķa izkārtne Dzērieni. Nav iespējams atkauties no domas par alkoholu. To gribas. To vajag. Bez tā nevar iztikt. Bēdīgs viņš nonāk pie atkritumu tvertnes.

I
Kā gribas dzert... Nevis dzert, bet piedzerties. Nevis remdēt slāpes, bet sistemātiski dzert. To šis vārds patiesībā nozīmē. Dzert tā, ka vēders nevar visu šķidrumu uzņemt. Ar vienu pudeli jau retajam vairs pietiek, no tās jau tikai tāds viegls skurbulis uznāk. Tomēr šorīt viņš visu atdotu kaut par puspudeli. Jo viņam nav pat tās... “Kāpēc gan es iznācu iznest miskasti?” viņš nodomā, “Naudu jau man par to nemaksās... Ak, jā!” Atmiņā ataust nekārtīgā istaba ar atkritumu kaudzi uz grīdas. Smaku tad vēl varētu pieciest, bet vieta gan jau sāk aptrūkties. Bet dzert gribas... Noreibt un aizmirsties. Vienalga ko, ka tik dod galvā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yeeee
lasu kaa no jauna:) paldies:)

(Reply to this) (Parent)